To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Eco Baltia valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

Viņaprāt, pašreizējā situācijā ir ļoti grūti prognozēt to, kas būs pēc dažām nedēļām, nemaz nerunājot par vairākiem mēnešiem.

Fragments no intervijas

Kāda ir pandēmijas ietekme uz atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes segmentu? 

Nenoliedzami, ka Covid-19 pandēmija ir ietekmējusi visus tautsaimniecības un pat dzīves segmentus un to ir izjutis ikviens uzņēmums un arī cilvēks. Var pat teikt, ka pandēmija būtībā ir mainījusi pasauli, un izņēmums nav arī atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes segments. Ja līdz Covid-19 iebrukumam Eiropā tika meklēti risinājumi, kā samazināt atkritumu (jo īpaši iepakojuma) apmērus, piemēram, tika aizliegta vienreiz lietojamo galda piederumu un citu izstrādājumu pārdošana, veikalos lielie plastmasas iepirkumu maisiņi nu jau pieejami tikai par maksu, tad pandēmijas laikā notika tieši pretējais – plastmasas iepakojuma apjoms pieauga, jo ikviena smalkmaizīte bija ietīta savā celofāna plēvītē. 

Līdztekus tam atkritumos strauji parādījās arī vienreiz lietojamās sejas maskas, medicīniskie cimdi, apģērbi, kuru līdz tam parastā mājas (arī ielas) atkritumu tvertnē nebija. Protams, tajā brīdī neviens neaizdomājās, vai šīs smalkmaizīšu iepakojuma plēvītes var vai nevar pārstrādāt. Tās, tāpat kā sejas maskas, nav otrreiz pārstrādājamas, un būtībā pandēmijas rezultātā būtiski pieauga tieši nepārstrādājamo materiālu apjoms. Un vēl piedevām palielinājās piesārņojums, ko radīja tās pašas sejas maskas, kuras mētājās ielu un ceļu malās. Tāda unikāli kurioza situācija, kad visu laiku cīņa bijusi par atkritumu samazināšanu, bet pandēmijas ietekmē to apjoms būtībā piedzīvoja varenu pieaugumu. 

Raugoties uz Eco Baltia darbību šajā pandēmijas laikā, jāsecina, ka ļoti grūts bija adaptēšanās periods – 2020. gada aprīlis un maijs, jo nevienam nebija skaidras receptes, ko un kā drīkst darīt un ko nedrīkst. Tāpat nebija skaidrības par to, kas un kā notiks ārējos tirgos, it īpaši saistībā ar uzņēmumā ražoto produktu, piemēram, pārstrādātā polimēra granulām un pārslām, to pieprasījumu, piegādēm. Savukārt 2021. gadā, kaut arī vakcinēts sākotnēji bija ļoti neliels skaits iedzīvotāju ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā, visiem jau bija citāds skatījums – Covid-19 ir uz palikšanu, cilvēki jau bija vairāk vai mazāk iemācījušies dzīvot un strādāt šajos jaunajos apstākļos. 

Tādēļ pieauga pieprasījums pēc polimēra granulām un pārslām, kas rezultējās ar lielākiem ražošanas un eksporta apjomiem, un arī beidzās šo produktu cenu staigāšana, kad vienā brīdī tā krita, bet jau nākamajā pieauga. 

Visu interviju lasiet 24.maija žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!