2025. gada pirmajos četros mēnešos “Eco Baltia vide” sadarbībā ar “Latvijas Zaļo punktu” izvietotajos konteineros savāktas 838 tonnas tekstilizstrādājumu. Tas ir par teju 30 % vairāk nekā tajā pašā periodā 2024. gadā, kad tika savāktas 647 tonnas. Šie rādītāji apliecina iedzīvotāju augošo gatavību šķirot tekstilu, tomēr vienlaikus izgaismo sistēmas izaicinājumus – pie šāda pieprasījuma pieejamais finansējums nav pietiekams, lai nodrošinātu pieejamu tekstila šķirošanas infrastruktūru visā Latvijā.

Arī aptaujas dati liecina, ka iedzīvotāju iesaiste tekstila šķirošanā pieaug. “Latvijas Zaļā punkta” pasūtījumā veiktās SKDS aptaujas dati liecina, ka, salīdzinot ar 2022. gadu, to iedzīvotāju īpatsvars, kuri šķiro nolietoto tekstilu, ir pieaudzis no 19 % līdz 30 %. 

"Dati apliecina pozitīvu tendenci – sabiedrības izpratne par tekstila atkritumu ietekmi uz vidi pieaug, un iedzīvotāji kļūst arvien apzinīgāki. It īpaši sezonālās garderobes maiņas laikā nolietoto apģērbu cilvēki aizvien biežāk nogādā šķirošanas konteineros, nevis izmet sadzīves atkritumos. Taču, lai gan sabiedrība kļūst gatavāka rīkoties atbildīgi, esošās ražotāju atbildības sistēmas regulējums tekstilizstrādājumiem tam vēl netur līdzi – trūkst pietiekama finansējuma tekstila šķirošanas infrastruktūras izveidošanai un uzturēšanai, kā arī būtu nepieciešams paplašināt tekstila ražotāju atbildības sistēmas mērķus un tajā ietvertos materiālus," uzsver “Latvijas Zaļā punkta” vadītājs Kaspars Zakulis. 

Pēc aptaujas datiem visaktīvāk tekstilu šķiro iedzīvotāji vecumā no 35 līdz 44 gadiem – šajā grupā tekstila atkritumus šķiro 35 % respondentu. Salīdzinoši mazāka aktivitāte novērota jauniešu vidū (vecumā no 18 līdz 24 gadiem – 22 %) un senioru grupā (65 līdz 75 gadi – 25 %). Šo atšķirību iespējams skaidrot ar faktu, ka tieši vidējā vecuma iedzīvotāji visbiežāk ir saistīti ar mājsaimniecības ikdienas loģistikas pārvaldību un uzņemas iniciatīvu dažādās aktivitātes.   

Reģionālajā griezumā visaugstākie šķirošanas rādītāji ir Zemgalē, kur tekstilu šķiro 39 % iedzīvotāju. Tai seko Rīga ar 38 %, kas tradicionāli izceļas arī ar pieejamāku infrastruktūru. Vidzemē tekstilu šķiro 29 % respondentu, Kurzemē – 22 %, bet Latgalē šis īpatsvars ir viszemākais – tikai 10 %.  

Lai gan galvenais šķērslis iedzīvotāju iesaistei joprojām ir infrastruktūras nepieejamība (46 % no tiem, kuri nešķiro atkritumus, norādījuši, ka tuvumā nav pieejami konteineri), šis rādītājs pakāpeniski samazinās. 2020. gadā tādu pašu iemeslu minēja 62 % respondentu, un jaunie dati liecina par situācijas uzlabošanos.  

"2024. gadā SIA “Eco Baltia vide” tekstila konteineru skaits tika palielināts par 78 vienībām, sasniedzot 347 konteinerus visā Latvijā. No tiem 171 konteiners atrodas Rīgā un Pierīgā, bet 176 – Latvijas reģionos. Neskatoties uz paplašināto infrastruktūru, konteineri daudzviet, īpaši sezonas maiņas laikā, turpina piepildīties ļoti ātri. Vienlaikus atsevišķās vietās esam spiesti konteinerus noņemt – tam par iemeslu ir dažādi faktori, tostarp vandālisms, kas apgrūtina kvalitatīvu konteineru uzturēšanu. Šādos apstākļos pieejamais finansējums infrastruktūras uzturēšanai nav pietiekams. Arī iedzīvotāju aptaujas datos redzam, ka infrastruktūrai ir būtiska ietekme uz šķirošanas rādītājiem," skaidro “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts. 

Tekstila šķirošana iedzīvotājiem tiek nodrošināta bez maksas. Konteineri pieejami publiskās vietās, tostarp pie tirdzniecības centriem, daudzdzīvokļu māju kvartālos un citviet.  

“Latvijas Zaļais punkts” un “Eco Baltia vide” atgādina, ka šajos konteineros drīkst ievietot apģērbu, apavus un mājas tekstilu (aizkarus, segas, palagus, galdautus, u.c.). Tekstilam paredzētajos konteineros nedrīkst mest ar ķīmiskām vielām notraipītus tekstilizstrādājumus, mitru, pelējušu tekstilu, gumijas apavus, rotaļlietas, kā arī priekšmetus, kas nav no tekstila – piemēram, elektrotehniku vai sadzīves atkritumus. Lai apģērbs neizbirtu un nebojātos, sašķirotais tekstils pirms ievietošanas specializētajā konteinerā jāievieto maisā un maiss jāaizsien.