Tā iesaka Kerolaina Reida (Caroline Reid), IKEA Ilgtspējas attīstības vadītāja. 

Fragments no intervijas, kas publicēta 5. augustā laikrakstā Dienas Bizness: 

No vienas puses, liela šodienas tendence ir arvien augošā patēriņa kultūra, bet, no otras puses, daudzi runā par atkritumu daudzuma radīšanas samazināšanu un ilgtspējīgu dzīvesveidu. Kā tāds liels tirgotājs kā IKEA tiek galā ar šīm tendencēm?

Mēs esam veikuši daudz pētījumu, kas norāda, ka patērētāji nevēlas justies izšķērdīgi, vēlas mantas nodot tālāk un labot tās, bet tam jābūt ērti. Tāpēc mums var būt sava loma tajā, izstrādājot produktus un nodrošinot pakalpojumus, lai dotu patērētājiem iespēju labot lietas, nodot tās tālāk un paildzināt to dzīvi. Tā mēs vēlamies mēģināt samazināt neilgtspējīgu patēriņu.

Kā jūs to varat izdarīt?

Veidojot produktus, kas iekļaujas aprites ekonomikā. Tas patiesībā nozīmē mainīt visu biznesa modeli. Kad produkts patērētājam vairs nav vajadzīgs, vieglākā lieta šodien ir to izmest atkritumos, kur tas lielā daļā gadījumu nonāk poligonā. Mēs vēlamies būt droši, ka atkritumu poligonā nonāk pēc iespējas mazāk. Mēs cenšamies nodrošināt, ka vispirms lietas nonāk otrreizējā tirgū. Izmantojam arī nomas un abonēšanas biznesa modeļus, piemēram, Nīderlandē testējam mēbeļu nomu studentiem, bet Šveicē un Zviedrijā izmēģinām biroja mēbeļu abonēšanu. Tāpat var būt gadījumi, ka pēc tam, kad pircējam produktu vairs nevajag, mēs varam pieņemt to atpakaļ, varbūt atsvaidzināt un piedāvāt to atkal tirgū, tādējādi paildzinot preces dzīvi. Tāpat ilgtspēja attiecas uz veidu, kā mēs veicam ražošanu, atjaunošanu un atkārtotu ražošanu. Labs piemērs ir matracis – mainot pret jaunu, jābūt ērtam veidam, kā to ievietot pārstrādes ķēdē. Tāpēc ir svarīgi, kādi materiāli tiek izmantoti. Piemēram, varbūt matrača atsperes ir labas un to var atvērt, izņemt atsperes un izmantot atkārtoti, tādējādi lietojot mazāk pirmreizējo izejvielu. Kad tiešām neko nevar izmantot atkārtoti, ir ļoti svarīgi, lai produkts ir radīts piemērots pārstrādei un lai visas detaļas var sadalīt un pārstrādāt. Mēs esam paziņojuši, ka līdz 2030. gadam izmantosim tikai pārstrādātus materiālus mūsu ražošanas procesos un atkāpsimies no pirmreizējām izejvielām.

Jūs minējāt lietoto preču tirdzniecību. Vai ar to jau nodarbojaties, vai arī tas ir nākotnes plāns?

Mums ir daži izmēģinājumi, piemēram, Japānā. Daudzās valstīs mums ir preces, ko kāds ir nopircis un nodevis atpakaļ un kuras mēs pārdodam vēlreiz. Mēs skatāmies vēl uz citiem veidiem, kā varam vairāk iesaistīties lietoto preču tirgū. Pats svarīgākais ir, lai tas būtu ērti patērētājiem – lai ielaist lietoto preci otrreizējā tirgū būtu tikpat viegli kā vienkārši izmest atkritumos.

Uzņēmumi katru gadu aug un attīstās, tas ir kompāniju mērķis – augt. Kā saglabāt izaugsmi un vienlaikus būt ilgtspējīgam uzņēmumam? Vai ir iespējams atrast līdzsvaru?

Izklausās neiespējami, vai ne? Mums ir apņemšanās turpināt augt un būt ilgtspējīgiem. Visus produktus, ko piedāvājam tirgū, redzam kā materiālu banku nākotnei. Tas nozīmē, ka mēs varam turpināt izaugsmi un vienlaikus mums nevajag izmantot tik daudz pirmreizējo izejmateriālu no mūsu planētas. Mums šķiet, ka tas ir ļoti saistīti.

Ja cilvēki iet uz veikalu pirkt dīvānu vai krēslu – kā izvēlēties ilgtspējīgi?

Ir svarīgi izsvērt, no kura zīmola pirkt, un pirms tam izpētīt, vai tas uzņemas sociālo un vides atbildību, vai tas ir ilgtspējīgs. Ir modulārās mēbeles, ko var papildināt, nevis pirkt pilnībā jaunas. Reizēm iemesls, kāpēc vajag jaunu mēbeli, ir tas, ka pārvalks vairs neizskatās tik labi. Tādā gadījumā varbūt pietiek tikai ar jaunu pārvalku. Galvenais, lai vecais nonāk pārstrādē.

Kāds būtu jūsu padoms no pašas ikdienas dzīves – ko darīt, lai dzīvotu ilgspējīgāk?

Es nesaku, ka es esmu vegāne, bet 80% ēdu vegāni. Domāju, ka samazināt gaļas un dzīvnieku izcelsmes produktu patēriņu ir labs padoms. Piemēram, ja gatavo ar krējumu, to var aizvietot ar sojas vai auzu krējumu, garšā nav lielas atšķirības. Censties ieviest ēdienkartē vairāk augu valsts produktu ir garšīgi, labi un veselīgi. Otrkārt, es ieteiktu apdomāt savus patēriņa paradumus. Piemēram, ja pērc jaunu lietu, ko dari ar vecajām? Ir svarīgi pārliecināties, lai tās nonāk pie citiem cilvēkiem, tiek pārdotas, nonāk pārstrādē un materiāli tiek izmantoti atkārtoti, un censties darīt visu, lai mantas nenonāk atkritumu poligonā. Treškārt, atteikties no vienreizlietojamās plastmasas produktiem. Man vienmēr ir līdzi sava ūdens pudele vai krūzīte, vai es vienkārši atsakos no plastmasas vāciņa. Mājās mēs visi varam iztikt ar krūzīti bez vāciņa – arī birojā varam darīt tāpat. Ceturtais ieteikums ir padomāt par pārvietošanos un, ja ir iespēja, nebraukt ar auto, bet iet vai braukt ar velosipēdu, vai vismaz braukt ar sabiedrisko transportu. Un, piektkārt, apsvērt, no kura zīmola pirkt lietas. Ja mēs vēlamies ilgspējīgāku planētu, ir nozīme tam, kur liekam savu naudu.

Visu interviju lasiet 5. augusta laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!