Zemkopības ministrijas apkopotā informācija pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem rāda, ka 2022. gada I pusgadā ir novērots nepieredzēts eksporta ienākumu pieaugums, kaut arī faktiskais eksporta apjoms (m3 vai tonnās) ir mazāks vai aptuveni tāds pats, salīdzinot ar 2021. gada I pusgadu. Ienākumi no zāģmateriālu eksporta pieauguši par 33,9%, kaut arī to piegādes daudzums ir par 1,1% mazāks. Savukārt apaļkoksnes eksporta apjoms ir pieaudzis par 1,9%, bet ienākumi no eksporta pieauguši par 59,6%. Būtībā ienākumu pieauguma pamatā ir ažiotāža un tā brīža neziņa par attiecīgo produktu pieejamību perspektīvā. 

Neredzēta aina

„Patiešām tas ir nepieredzēts ienākumu pieaugums, kam pamatā ir bailes, proti, ārvalstu zāģmateriālu un plātņu materiālu pircēji pēc Krievijas invāzijas Ukrainā nobijās par iespējamu šo produktu nepieejamību un deficītu, tāpēc bija gatavi maksāt ļoti augstu – tā dēvēto riska cenu tikai tāpēc, lai viņiem šādi produkti būtu,” situāciju skaidro Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss. Viņš norāda, ka brīdī, kad ir redzami šā gada pirmā pusgada eksporta ieņēmumi, iepriekš minētā situācija jau ir pagātne. „Zāģmateriālu cenas pēc neticamu augstuma rekordu sasniegšanas pašlaik ir nokāpušas pagrabā. Tie ir sava veida amerikāņu kalniņi – te augšā, te lejā, turklāt salīdzinoši īsā laikā,” skaidro K. Klauss. Viņš nenoliedz, ka situācijā, kad zāģmateriālu cenas lielākajos to noieta ārvalstu tirgos ir sarukušas, jāsamazinās būtu arī zāģbaļķu iepirkuma cenām, taču tās joprojām augstā līmenī uztur  malkas kosmiskās cenas, kuras turpina karsēt dabasgāzes deficīts un tās neadekvātās cenas Eiropā. 

Kaimiņu produkcijas svars

Jāņem vērā, ka tādu lielu koksnes un tās produkcijas piegādātāju, kādas bija Krievija un Baltkrievija (kurām ir noteiktas sankcijas) vēl pērn, šogad jau vairs nav.  Tomēr Krievijas koksnes importa izzušanas sekas pašlaik vēl joprojām īsti neredzam, tās ieraudzīsim vēlāk. Šā gada pirmajā pusgadā skaidu un šķeldas eksporta apjoms salīdzinājumā ar analogu laiku pērn ir sarucis par 11,9%, savukārt to importa apjoms - par 78,6%. Pērn importējām 223,9 tūkst. t šķeldas un skaidu, šogad - tikai 48 tūkst. t. Arī granulu eksporta apjoms šogad sarucis par 38,6%, savukārt to imports - par 24,4% Pērn importējām 294 tūkst. t granulu, šogad - tikai 222,2 tūkst. t. Zāģmateriālu imports no 828,8 tūkst. m3 sarucis par 28,4% līdz 593,4 tūkst. m3 šogad.

Pielāgosies situācijai

„Lai arī ir bijis daudz izaicinājumu, ar ko nācies saskarties — izejmateriālu cenu pieaugumi, to savlaicīgas piegādes, energoresursu izmaksu kāpums u.tml. -, tomēr kopumā šā gada pirmais pusgads ir bijis labs,” skaidro SIA Arbo Windows valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Jānis Lasmanis. Viņš norāda, ka pašlaik neizjūt pieprasījuma sarukumu, jo ir diversificēti noieta tirgi —Zviedrija, Norvēģija, Lielbritānija, Francija utt. „Bremzēšanās vēsmas ir, bet pašlaik to reālo ietekmi neizjūtam,” uz jautājumu, vai nav izjusta pieprasījuma samazināšanās ārvalstu noieta tirgos, atbild J. Lasmanis. Viņš uzsver, ka tiek meklēti visādi risinājumi, kas jebkuros pārmaiņu laikos ir panākumu atslēga. „Tirgi bremzēsies, attīstītāji apturēs kādu projektu īstenošanu, lai palūkotos, kas un kā notiek, tostarp - kāda būs inflācija, taču šo situāciju jau nevaram izmainīt, un vienīgā iespēja ir pielāgoties tai, rast risinājumus un veidus, kā sekmīgi turpināt strādāt, jo ne velti ir teiciens, ka krīzes laikos aug veiksmīgi uzņēmumi,” tā J. Lasmanis.

Visu rakstu lasiet 13.septembra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!