Valsts meža dienesta dati liecina, ka 2024. gadā ciršanai izsniegtais koksnes apjoms bijis 15,35 milj. m3, savukārt 2023. gadā – 19,24 milj. m3. Faktiski pēc ciršanas apliecinājumos uzrādītās koksnes apjoma pērn notikusi atgriešanās 2020. gadā. Valsts mežos 2024. gadā kopumā ciršanai izsniegti 7 milj. m3 koksnes, kas ir par 1,29 milj. m3 mazāk nekā aizpērn. Savukārt privātīpašnieku mežos pērn izsniegti 8,35 milj. m3 koksnes, kas salīdzinājumā ar 2023. gadu ir par 2,6 milj. m3 mazāk. Jāatgādina, ka izsniegtie apliecinājumi koku ciršanai kopš 2011. gada ir derīgi trīs gadus (ja cērt kokus sanitārajā cirtē, ciršanas apliecinājums ir derīgs divus kalendāra gadus, savukārt, cērtot kokus pārējās cirtēs, – trīs kalendāra gadus no tā izsniegšanas gada). Meža īpašnieks ciršanu var neveikt vispār, kaut arī apliecinājums ir saņemts, un tajā minētais koksnes daudzums vēl nenozīmē, ka tieši tik daudz tiek izcirsts. Līdzšinējo gadu pieredze liecina, ka izsniegtais ciršanas apjoms vienmēr ir lielāks par reāli izcirsto. Lai arī Latvijā valsts un privātīpašnieku meži platības ziņā ir apmēram vienādi, tomēr valsts mežos ciršanai paredzētās koksnes apjoms ir mazāks nekā privātajos mežos.

Faktoru buķete

Vairāki privātmežu īpašnieki atzina, ka galvenais faktors, kas bremzējis vēlmi cirst pieaugušas meža audzes, ir bijusi apaļkoksnes vai augošu koku realizācijas cena, kā arī klimatiskie apstākļi – ziema bez nozīmīga sala perioda, kā rezultātā nav bijis iespējams izstrādāt pieaugušos mežus, kuri atrodas mitrākās vietās. Turklāt vairāki aptaujātie mežu īpašnieki atzina, ka cer sagaidīt brīdi, kad pieprasījums pēc koksnes resursiem pieaugs, un tad arī došoties pēc ciršanas atļaujām. Protams, zaļajā noliktavā (mežā) kādu laiku var glabāt koksni, tomēr ilgstoši to darīt nevar, jo tā zaudē savas kvalitātes īpašības. 

Visu rakstu lasiet 1.aprīļa žurnālā Dienas Bizness!

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.