Latvija mežsaimniecībai ir piemērota vieta, jo mežs, rūpīgi kopts un
auklēts, te aug kā reti kur uz zemeslodes, savukārt biznesam ir jāspēj
tikt galā ar šķērēm, kad prognozētais ienākumu pieaugums ir divas reizes
mazāks par izmaksu kāpumu
Šādas
specifiskas nozares nianses DB Uzņēmēju kluba biedriem rādīja valsts
mežu apsaimniekošanas AS Latvijas valsts meži (LVM) valdes
priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks.
Viņš atzina, ka katrā laikā ir bijuši
izaicinājumi, jo tādi bija visai meža nozarei, ne tikai pirms oficiālās
ekonomiskās recesijas, bet tādi bija arī 2017. gadā, un ir skaidrs, ka
tādi arī būs perspektīvā. Vienlaikus LVM vadītājs atzina, ka uzņēmumu
var vērtēt atsevišķi gan pēc apgrozījuma, gan peļņas rādītājiem, tomēr
visi šie rādītāji ir atkarīgi ne tikai no tā, kas un kā notiek Latvijā
kokapstrādes nozarē un kas notiek tās produktu noieta tirgos ārzemēs,
bet arī no tā, kā strādā un kādus lēmumus pieņem konkurentvalstu
uzņēmumi un politiķi. Latvijas valstij valsts mežu apsaimniekotājs
tuvākajā laikā budžetā ieskaitīs miljardo eiro, taču kopējais meža
nozares devums ir daudzas reizes lielāks, jo tie nav tikai simti miljoni
eiro, kas ir samaksāti nodokļos, bet tās ir arī darba vietas šeit pat
Latvijā, jo īpaši reģionos, kur jau tā iedzīvotāju skaits ir pamatīgi
izkusis.
##Mežu lielvalsts
«Izaicinājumi meža nozarei ir
tāpat kā jebkurai citai jomai,» tā R. Strīpnieks. Vienlaikus viņš
atgādināja, ka Latvija bija un ir mežu lielvalsts, vēl jo vairāk, ja
savulaik vairāk nekā 40% no Latvijas kopējā eksporta ienākumiem ģenerēja
tieši šī nozare. «Pat starptautiski Latviju dēvēja par meža tīģeri,»
skaidroja R. Strīpnieks. Viņš atgādināja, ka mežs ir uzbrūkoša
ekosistēma un tāpēc mežsaimniekiem ar dabu nav jāstrīdas, bet gan
jāpalīdz tai darīt to, ko tā vēlas, un jāievirza pareizajās sliedēs.
Ikviens slinks lauksaimnieks faktiski kļūst par mežsaimnieku, jo pēc 20
gadiem, neko nedarot, apkaimi vairs nepazīt. To labi rāda arī Latvijas
pieredze: ja 1925. gadā 27% Latvijas teritorijas klāja meži, tad 2018.
gadā jau 52% teritorijas ir apmežota un Latvija ir viena no mežiem
klātākajām valstīm Eiropā. «Tas ir padomju kolektivizācijas un zemes
apsaimniekošanas risinājumu rezultāts, jo pirmās brīvvalsts laikā
apstrādātās un lauksaimniecībā izmantotās zemes kolhozu laikā vienkārši
aizauga un izveidojās kolhozu meži,» vēsturi rāda R. Strīpnieks. Mežu
īpatsvara pieaugums ir noticis tieši uz privātmežu īpašnieku rēķina, jo
Latvijas valstij pēc agrārās reformas Latvijas pirmās brīvvalsts laikā
(1923. g.) cik bija mežu platību – 1,5 milj. ha –, tik arī ir palikuši.
Savukārt būtiski pieaudzis mežu platību apjoms tieši privātīpašniekiem
uz tā dēvēto kolhozu mežu jeb aizaugušo lauksaimniecības zemju rēķina.
Šobrīd Latvijā ir aptuveni 135 000 mežu īpašnieku ar viena īpašuma
vidējo izmēru 10,6 ha. Privātie mainās ar īpašumiem, un lielākie
institucionālie īpašnieki ir SIA Bergvik Skog ar 111 000 ha zemes, kas
ir mērķtiecīgs ieguldījums.
Visu rakstu Latvija bija un ir mežu lielvalsts lasiet 14. maija laikrakstā Dienas Bizness.
Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.