1929. gadā 25,2% visas Latvijas teritorijas klāja meži. Pašlaik meži pārklāj 54,7% no Latvijas zemes. Gadsimta laikā mēs dubultojām savas iespējas apgādāt planētu ar skābekli un palielināt oglekļa dioksīda absorbciju.

Zaļajiem histēriķiem, kas pieprasa darīt kaut ko vēl vairāk zaļās politikas vārdā, vajadzētu doties uz tām zemēm, kuras, atšķirībā no Latvijas, savu dabas pamatni turpina iznīcināt un samazina biosfēras daudzveidību. Latvijas sabiedrībai zaļās pārmērības var tikai kaitēt.

Uz pasaules ir daudz valstu, kurām savu mežu vairs tikpat kā nav, jo visas mežiem kaut cik piemērotās zemes ir nodotas lauksaimniecības vajadzībām. Pakistānā, Tunisijā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Čadā, Tadžikistānā, Sīrijā, Maldīvijā, Irākā, Afganistānā, Kiribati, Maltā, Kazahstānā, Lesoto un Jordānijā mežu platības ir mazākas par 5% no visas valsts platības, bet tādās valstīs kā Jemena, Bahreina, Nigēra, Alžīrija, Islande, Saūda Arābija, Kuveita, Mauritānija, Džibutija, Lībija, Ēģipte, Omāna, Nauru un Katara mežu īpatsvars ir mazāks par 1% no valsts platības. 

Latvijas valdībai nav grēks, tiekoties ar Apvienoto Arābu Emirātu, Maltas, Bahreinas, Islandes, Saūda Arābijas, Kuveitas un citu valstu līderiem, atgādināt, ka Latvija ir viena no tām valstīm, kas šo valstu iedzīvotājus nodrošina ar skābekli un mazāku oglekļa dioksīda daudzumu katrā ieelpā. 

Šeit ir jāpiebilst, ka salīdzinājumam ir izmantoti Pasaules Bankas dati un aprēķini par mežainumu pasaules valstīs. Atbilstoši Pasaules Bankas izmantotajai definīcijai meža platība (% no zemes platības) ir zeme zem dabīgām vai iestādītām koku audzēm, kuru augstums ir vismaz 5 metri neatkarīgi no tā, vai tās ir produktīvas vai neražīgas. Mežu platībā netiek ieskaitītas koku audzes lauksaimnieciskās ražošanas sistēmās (piemēram, augļu koku stādījumos un agromežsaimniecības sistēmās), kā arī koki pilsētu parkos un dārzos.

Visu rakstu un grafikus lasiet žurnāla Dienas Bizness 30.janvāra numurā!

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Meklē arī lielākajās preses tirdzniecības vietās!