Meža nozarē strādājošie uzņēmēji koronavīrusa radītās sekas izjūt atšķirīgi un cenšas pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Būtiskākais ir iesaldēto līdzekļu samazināšana visos posmos un darba plāna izveidošana divām nedēļām, vienlaikus esot gataviem situācijai, kad pieprasījums strauji pieaugs.
Uzņēmēji norāda, ka nozares ekonomisko situāciju vairāk ietekmē nevis Latvijas valdības noteiktie ierobežojumi koronavīrusa izplatības apturēšanai, bet gan tas, kā rīkojas koksnes izstrādājumu pircējvalstu valdības un šo valstu industriālo produktu pircēji, un arī konkurentvalstu ražotāji.
Pārtikas ražotāju komentārus par esošo situāciju lasiet 31. marta žurnālā "Dienas Bizness".
"Situācija pašreizējos apstākļos mēdz mainīties ne tikai pa dienām, bet reizēm arī pa stundām un pat minūtēm, tāpēc tas, kas bija aktuāli pirms nedēļas, šodien tāds vairs nav," žurnālam "Dienas Bizness" skaidro Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.
Viņš norāda, ka 1. aprīlī meža nozares kodolam nav ārkārtas situācijas, jo nav samazināts darba laiks, netiek atlaisti darbinieki, kaut arī ir sarežģījumi ar koksnes izstrādājumu realizāciju. "Kokrūpnieki savu nākotni tālāk par divām nedēļām lielākoties neredz, kaut arī plānošana joprojām notiek mēneša griezumā," tā K. Klauss.
Viņš atzīst, ka šāda situācija izveidojusies, jo visapkārt valda liela piesardzība, it īpaši koksnes izstrādājumu lielākajos noieta tirgos. Ir nepieciešams sabalansēt koksnes plūsmu no meža uz ražotnēm, jo nebijušas ziemas dēļ tā bija "iesprūdusi" krautuvēs mežā, bet tagad pastiprināti tiek nogādāta kokrūpniekiem.
"Meža nozare ir viena no Latvijas tautsaimniecības stratēģiskām un perspektīvām nozarēm, kura šobrīd nevis prasa palīdzību, bet gan vēlas būt droša, ka tādu varēs saņemt nepieciešamības brīdī. Ir jau jāsāk strādāt pie tā, kādi mēs būsim pēc krīzes," iesaka K. Klauss.
Visu rakstu lasiet 7. aprīļa žurnālā "Dienas Bizness".
Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.
