Viņš atzina, ka 2026. gadam kokrūpniecības nozarei nevajadzētu būt sliktākam par 2025. gadu, kā arī joprojām saglabājas cerības uz mērenu izaugsmi galvenajos noieta tirgos - būvniecībā un iepakojumā.

Tāpat aukstās ziemas dēļ negaidīti labs kokrūpniekiem ir gada sākums kurināmā realizācijai enerģētikā, tomēr Klauss vērš uzmanību, ka lielākā daļa līgumu ir noslēgti vasarā un rudenī un piegādes notiek par līgtajām cenām.

Klauss norāda, ka augstas cenas tūlītējā tirgū attiecas uz salīdzinoši nelielu noieta apjomu, bet pircēju sarūgtinājums par saspīlēto granulu un brikešu tirgus situāciju tiek attiecināts uz visu nozari.

LKF viceprezidents akcentē, ka šī gada aukstā ziema rada iespējas pēc daudziem gadiem tikt klāt pie slapjajām cirsmām, kas vairāku siltu ziemu dēļ ir uzkrājušās.

Klauss atzīmē, ka lielākais ieguvums no slapjo cirsmu pieejamības ir meža īpašniekiem un nozarei kopumā, bet īstermiņā tas rada izaicinājumus. Slapjajās cirsmās lielāks iznākums ir mazvērtīgākam apaļkokam, bet mazāks - zāģbaļķiem un finierklučiem.

Tādēļ atsevišķos sortimentos īstermiņā rodas pārbagātība, bet citos - deficīts, kas arī atsaucas uz īstermiņa cenām pie ražotājiem krautuvēs, uzsver Klauss.

Viņš arī norāda, ka lielais aukstums var radīt izaicinājumus tehnikai.

Klauss norāda, ka zāģbaļķi līdz 14 centimetru diametrā nereti ir tik ļoti caursaluši, ka pārstrādāt tos kvalitatīvos dēļos zāģētavās patlaban ir sarežģīti.

Tāpat šajā ziemā jebkas, kas saistīts ar žāvēšanu kaltēs, prasa būtiski lielāku enerģijas patēriņu, bet tas ir īstermiņa problēmas, ar kurām ir jāspēj tikt galā.

Klauss rezumē, ka Latvija ir Ziemeļvalstu saimē un aukstas ziemas nevajadzētu uztvert kā kaut ko ekstrēmu.

LKF pārstāv mežsaimniecisko darbu un koksnes produktu ražošanas nozari. Federācija iekļauj kokrūpniecības nozares biedrības, kurās apvienojušies dažādi mežsaimniecības, pirmapstrādes, tālākapstrādes, koka māju un mēbeļu ražotāji.