Tāds ir secinājums noslēguma diskusijā 4. starptautiskajā konferencē Mežsaimniecība - Latvijas tautsaimniecības balsts bioekonomisko nozaru attīstības kontekstā. To, ka gan lauksaimniekiem, gan mežsaimniekiem un vides aktīvistiem kā minimums ir jāuztur dialogs, saprot visi, jo šo grupu aktīvās karadarbības rezultātā cietēji var būt ne tikai kādi atsevišķi zemes īpašnieki, konkrētās apdzīvotās vietas reģionos attiecībā uz nodarbinātību un apdzīvotību un pat meža nozare kopumā, bet arī valsts – nodokļu ieņēmumu apmēros, darba vietu un iedzīvotāju skaitā. Jāņem vērā, ka Nacionālās attīstības plāna 2021.- 2027. gadam projektā viena no prioritātēm ir kvalitatīva dzīves vide un teritoriju attīstība un sadaļas Daba un vide indikators ir lauku/meža putnu indekss.

Nacionālo attīstības plānu pieņem Ministru kabinets un apstiprina Saeima. Garām diskusijām vairs nav laika, jo bez jaunā NAP jeb faktiski Latvijas nākamo gadu attīstības dokumenta ES naudas aploksni var arī nedabūt.

!Lai arī zemes apsaimniekotāju un vides aktīvistu strīdi nav nekādas pārsteigums, tomēr tajos arvien vairāk tiek ierauti arī citi. 

Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava direktors Jurģis Jansons kā savdabīgu piemēru min vienu oficiālu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vēstuli, kas izvirzīja uzdevumu sagatavot precīzu informāciju par iecerēto pasākumu (ciršanas caurmēra samazināšanu galvenajā cirtē) ietekmi uz oglekļa piesaisti uz 2050. gadu. «Šī vēstule nonāca Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā Silava, tam bija izvēles iespējas atbildēt, norādot, ka precīzi izrēķināt nevaram, vai tomēr censties šādu informāciju iegūt, kaut arī tā ir atkarīga no ļoti daudziem faktoriem,» tā J. Jansons. Viņš kā pirmo min politisko faktoru, jo līdz 2050. gadam Latvijā būs notikušas vismaz astoņu Saeimu vēlēšanas un katrai no tām būs iespēja ietekmēt valsts attieksmi pret mežu. «Šo prognozi ietekmē arī tas, cik precīzi modeļi par koku augšanu ir zinātnieku rīcībā un cik precīzi mežu apsaimniekotāji praksē ievēros zinātnieku rekomendācijas,» tā J. Jansons. Bez tam, lai šo uzdevumu izpildītu ir jāzina, cik daudz cilvēku — meža īpašnieku – vēlēsies veikt koku ciršanu ik gadu savā īpašumā galvenā cirtē pēc caurmēra. «Informāciju par to, cik daudz galvenā cirtē pēc caurmēra cērt, ieguva no Valsts meža dienesta datiem, kuri rāda, ka vidēji gada laikā valsts mežos ir nocirsti 37 ha, bet privātmežu īpašnieku īpašumos – 3996,6 ha, kā rezultātā valsts sektors no modelēšanas ir jāizslēdz,» stāsta J. Jansons. 

Viņš atzīst, ka vēl viens jautājums ir par to, cik daudz mežu īpašnieku izvēlas koku ciršanu pēc caurmēra. «Pēc Valsts meža dienesta informācijas, to izmanto tikai 13% no tiem mežu īpašniekiem, kuriem pieder audzes, ko viņi varētu nocirst pēc caurmēra. Otrs avots bija laikrakstā Tukuma Ziņas publicētā aptauja par to, vai cilvēki atbalsta galvenās cirtes caurmēra samazināšanu, kas rādīja, ka 72% neatbalsta, savukārt 17% atbalstīja. Saliekot kopā Valsts meža dienesta 13% un aptaujas 17%, vidēji var pieņemt, ka galvenā cirtē pēc caurmēra varētu cirst ap 15% mežu īpašnieku. «Tas nozīmētu, ka koku krāja tuvākajā nākotnē varētu samazināties, taču līdz šim ir notikusi augošu koku krājas uzkrāšana. Pozitīva ir ekspluatācijas fonda dinamika mežos, kur koku valdošā suga sasniegusi šobrīd noteikto galvenās cirtes vecumu, ārpus dabas aizsardzības teritorijām šī krāja pieaugusi par 40 miljoniem m3 pēdējo piecu gadu laikā,» uzsvēra J. Jansons.

!Kaķi nobendē 4 miljonus putnu

Kā vēl vienu piemēru J. Jansons minēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ierosinājumu - koku ciršanas noteikumos iekļaut, ka trīs mēnešus gadā Latvijā mežsaimniecība jāpārtrauc putnu ligzdošanas laikā. «Šāds aizliegums nozīmētu, ka jārada lieli uzkrājumi, lai trīs mēnešus nestrādātu,» skaidroja J. Jansons. Trīs mēnešu dīkstāve nozīmētu mazākus nodokļu ieņēmumus, vienlaikus būtu jautājumi par to, ko šajos trijos mēnešos dara cilvēki un vai pēc tam viņi atgriežas savā darbā. Jautājums J. Jansonam ir par faktoriem, kas ietekmē putnu skaitu Latvijā. «Pieņemu, ka šāds Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ierosinājums ir saistīts ar to, ka Latvijā kritiski samazinās putnu skaits, mums jādomā, kā šo tendenci mainīt, tāpēc izvēlējos veikt pētījumu Augškurzemē esošā viensētā, izmantojot vienu ietekmes faktoru – lauku kaķi, reģistrējot viņa nobendētos un viensētas īpašniekam uzrādītos savvaļas putnus,» skaidroja J. Jansons. 

Visu rakstu lasiet 22. oktobra laikrakstā Dienas Bizness, meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!