Kompānijas kopējie ieņēmumi pērn pārsniedza plānoto par 21 miljonu eiro, tostarp apgrozījums no apaļkoksnes sortimentu pārdošanas bija par 11 miljoniem eiro jeb 4% lielāks nekā plānots. Šādu rezultātu kompānija sasniedza, jo sortimentu vidējā pārdošanas cena pērn bija lielāka nekā plānots. Plānotais realizētās apaļkoksnes sortimentu apmērs pērn kopumā netika izpildīts 1,4% apmērā un uzņēmums 2018.gadā pārdeva 5,75 miljonus kubikmetru apaļkoksnes. Vienlaikus pērn kompānijai lielāki par plānoto bija ieņēmumi no augošiem kokiem, ko ietekmējis labais papīrmalkas un tehnoloģiskās koksnes tirgus, kas ļāvis palielināt realizēto kubikmetru apmēru un izraisījis cenas pieaugumu. Pērn kompānijas ieņēmumus ietekmēja arī bioloģisko aktīvu vērtības pieaugums un ieņēmumi no saņemtajām soda naudām.

Kā norādīts vadības ziņojumā, kompānija pagājušajā gadā ir izpildījusi saistības pret īpašnieku - valsti, samaksājot normatīvajos aktos paredzēto maksājumu 38,2 miljonu eiro apmērā un visus uz LVM attiecināmos nodokļus 55,5 miljonu eiro apmērā. Atbilstoši uzņēmuma īpašnieka apstiprinātajiem pamatprincipiem LVM pērn kopumā ziedoja 4,1 miljonu eiro, tai skaitā divus miljonus eiro sporta atbalstam, 800 000 eiro meža nozares attīstības atbalstam, 700 000 eiro kultūras atbalstam un 600 000 eiro sociālajiem atbalstiem.

Pērn kompānija Zemesgrāmatā reģistrēja 94 400 hektārus jeb 98,4% no plānotā apmēra. Nepiemēroti laika apstākļi gada sākumā ietekmējuši zemes kadastrālo uzmērīšanu - veikti 77% no plānotā pakalpojumu apmēra. Mazākos apmēros atjaunotas robežas, jo vēlāk nekā plānots stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos «Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācija», kas ļautu atjaunot robežas atsevišķi konkrētai zemes vienībai viena īpašuma plāna ietvaros, bez pārējo šajā plānā ietilpstošo zemes vienību atkārtotas pārmērīšanas.

Tāpat uzņēmuma vadības ziņojumā teikts, ka kopējais LVM zemju iegādes investīciju apmērs pērn bija par 50% mazāks nekā gadu iepriekš, kas izskaidrojams ar būtisku pārdevēju intereses mazināšanos pārdot zemi LVM. 2018.gadā kompānija plānoja investīciju apmēru, balstoties uz sekmīgajiem 2017.gada rezultātiem, kas divkārt pārsniedza 2014.-2016.gada apmērus. Piecu gadu laikā kompānijas vidējais zemju iegādes apmērs izpildīts 80% apmērā.

Pērn kompānija pabeidza būvdarbus meža autoceļu objektiem 304 kilometru garumā, no kuriem aizvadītajā gadā ekspluatācijā tika nodoti 289 kilometri meža autoceļu, tostarp 121 kilometrs ceļu pārbūvēti un 168 kilometri uzbūvēti no jauna. To būvniecībā investēti 25,3 miljoni eiro. 2018.gadā atjaunotas meža meliorācijas sistēmas 21 600 hektāru platībā, no kuriem ekspluatācijā nodoti 18 100 hektāru.

LVM vadības ziņojumā arī teikts, ka pērn kompānija realizēja 52,4 miljonus meža koku stādu, tostarp 49,3 miljonus jauno tehnoloģiju stādu. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem periodiem, turpināja pieaugt stādu eksports - pērn eksportēti 14,9 miljoni meža koku stādu, tostarp 4,6 miljoni ar vasku apstrādātu stādu. Meža atjaunošanai LVM apsaimniekotajās platībās pērn iestādīti 24,5 miljoni stādu.

Jau ziņots, ka LVM apgrozījums 2017.gadā veidoja 275,830 miljonus eiro, kas ir par 7,4% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 28,8% - līdz 65,209 miljoniem eiro.

LVM izveidoti, lai apsaimniekotu valsts mežus. Kompānijas īpašnieks ir valsts, bet akciju turētāja - Zemkopības ministrija.