Zemkopības ministrija (ZM) pēc aizvadītām vairāk nekā 30 sarunām un diskusijām ar vides organizāciju un meža nozares pārstāvjiem grozījumu noteikumos par Koku ciršanu mežā spēkā stāšanos plāno atlikt par pusgadu, ja noteikumu projektu atbalstīs valdība.

Tādējādi grozījumi noteikumos par Koku ciršanu mežā varētu stāties spēkā 2021.gada 1.jūlijā nevis nākamā gada 1.janvārī, kā bija paredzēts iepriekš. ZM ir sagatavojusi attiecīgu priekšlikumu par grozījumu spēkā stāšanās atlikšanu par pusgadu. 

Zemkopības ministrija aizvadītajā nedēļā rīkoja izbraukuma pasākumu meža apsaimniekošanas procesu izzināšanai interesentiem un masu mediju pārstāvjiem, informējot par šobrīd spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kā arī par gaidāmo grozījumu mērķiem ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas politikas nodrošināšanā.

Paredzēts, ka normatīvo aktu grozījumi būs attiecināmi tikai uz privātajiem mežiem, kas ir puse no visas Latvijas mežiem. Valsts meža teritorijas tas neskars, jo ir pavisam cits normatīvais akts, kas regulē meža apsaimniekošanas procesus valsts mežā. Arī tas, ka šie grozījumi provizoriski attiecināmi vien uz 10 % no privātajiem mežiem jeb 5 % no visas valsts teritorijas. Šie nosacījumi uzliek par pienākumu meža īpašniekiem īsākā laika posmā atjaunot meža platību ar kvalitatīvu stādāmo materiālu – kamēr šobrīd šāda pienākuma nav un cirtēs var veidot ataudzi dabiskā procesā.

Šobrīd saimnieciskos mežos kokus drīkst cirst pēc diviem parametriem – vecuma vai diametra jeb, tā sauktā, caurmēra. Pēc koku ciršanas obligāta prasība ir mežu atjaunot un tas meža īpašniekam ir jāizdara piecu gadu laikā. Ir divas iespējas – īpašnieki var pagaidīt, līdz mežs atjaunojas dabiski. Otra iespēja ir atjaunot mežu, to stādot.

Šobrīd ciršanai atļauto koku caurmērs Latvijā ir lielāks nekā, piemēram, kaimiņvalstīs, bet Somijā un Zviedrijā šādi parametri nav noteikti vispār.

Saskaņā ar plānotajiem grozījumiem, ja meža īpašnieks cirtīs kokus pēc caurmēra, tad obligāta prasība būs atjaunot ar kvalitatīvu stādāmo materiālu. Šobrīd privāto mežu īpašnieki izvēlas dabisko mežu atjaunošanu. Šādā veidā privāto mežu īpašniekiem tiek sniegta lielāka brīvība pārvaldīt savus meža īpašumus.

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards pauž, ka šī nozare tiek administratīvi un stingri uzraudzīta. Pastāv virkne valstisku noteikumu un likumu, kas nosaka, kā mežus drīkst cirst, tāpēc ir šie priekšlikumi, kas ietver vairākus aspektus. Tajā skaitā, lai novērstu dažādas iespējas arī manipulēt.

"Mums ir izvēle - Ziemeļvalstis vai Ziemeļkoreja. Mēs esam iznākuši no Ziemeļkorejas sistēmas 90. gados, pakāpeniski no tā ejam prom. Protams, ka līdz Ziemeļvalstīm mums vēl ir tālu jāiet. Tur nevienam neviens nenosaka noteikumus, ko cilvēkiem darīt savā mežā, kādu politiku piekopt un kādai rīcībai būtu jābūt," komentē K.Gerhards.

Ministrs norāda, ka plānotie grozījumi privāto mežu īpašniekiem paredzēti ar mērķi saglabāt Latvijas mežus, saglabāt tos kā kokus, nevis kā zālāju, biomasu, kas būtu vairākas reizes izdevīgāka.

"Ir skaidri redzams, ka mežu apjoms ar katru gadu pieaug arī privātajos mežos. Ar šādiem grozījumiem mēs nostiprinām Latvijas mežu īpašnieku finansiālās spējas, piedaloties saimnieciskos procesos. Pēc novērtējuma ir redzams, ka šo īpašnieku vērtība pieaug līdz pat vienam miljardam un tas nozīmē, ka viņi varēs aizņemties naudu, plānot savu nākotnes biznesu. Vairāk nekā 80 000 iedzīvotāju strādā šajā nozarē un lielākā daļa Latvijas reģionos. Mēs šodien runājam par to, kas notiks valsts reģionos, vai tur būs ekonomiskā attīstība vai nebūs," pauž K.Gerhards.

Viņš norāda, ka šobrīd privāto meža īpašniekiem ir milzīgi ierobežojumi un joprojām esam palikuši Ziemeļkorejas sistēmā. Pēc K.Gerharda domām, šādi tiek sniegta iespēja saimniekot nevis pārdod mežus svešiem kooperatīviem.

Video uzzini, ko par plānotajiem grozījumiem domā Latvijas Meža īpašnieku biedrības izpilddirektore Aiga Grasmane un AS "Latvijas finieris" padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis: