Viņš pauda, ka viena no lielākajām problēmām ir netaisnīgās kompensācijas par saimnieciskās darbības aprobežojumiem. Tika izveidoti jauni dabas liegumi vairāku 10 000 hektāru platībā, tomēr mežu īpašniekiem piešķirtās kompensācijas par platību izņemšanu no noražošanas bija netaisnīgas. Patlaban maksimālā kompensācija meža platībām ir 190 eiro par hektāru, bet patiesā mežaudžu vērtība var sasniegt pat 20 000 eiro par hektāru.

Tāpat būtisks bija Satversmes tiesas spriedums, ar kuru par neatbilstošu satversmei noteica normu par samazinātu galvenās cirtes caurmēru, kuru iepriekš pieņēma valdībā, pamatojoties uz zinātnieku ieteikumiem. Lēmums negatīvi ietekmēja meža īpašnieku iespēju laicīgi pieņemt lēmumus par meža ciršanu, lai izvairītos no postījumiem, tostarp vējgāzēm un mizgraužu postījumiem.

Muižnieks arī atzīmēja, ka iepriekšējos gados būtiska problēma bija mizgraužu postījumi, bet pērn pieņemtie lēmumi par saimnieciskās darbības ierobežošanu vasarā vērtīgās egļu audzēs, kā arī atļauja vienlaidus nocirst audzes, kad kokos jau konstatēti mizgrauža bojājumi, snieguši pozitīvu rezultātu. Tāpat mizgraužu izplatību šogad būtiski ietekmēja laikapstākļi - pavasara un vasaras sākuma vēsā un lietainā laika dēļ, samazinoties to populācijai.

Tāpat viņš izteica cerības, ka nākamajā gadā jaunas dabas stihijas Latviju nepiemeklēs, un mizgraužu postījumi varētu vēl vairāk samazināties.

Savukārt šogad pavasarī pieņemts lēmums palielināt atbalstu likmes mežsaimniecības pasākumiem, kas nākotnē palielinās mežaudžu vērtību un ražību, kā arī CO2 piesaisti un uzlabos jaunaudžu kopšanu, neproduktīvo audžu nomaiņu, apmežošanu un sniegs atbalstu pret dabas katastrofām. Jaunās atbalsta likmes, iespējams, varētu piemērot jau atbalsta pasākumu nākamajā kārtā.

Viņš minēja, ka meža īpašnieki situāciju tirgū šogad, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, vērtē kā viduvēju.

Tāpat 2024.gadā izaicinājums bija arī atmežošanas regula, kuras mērķis ir novērst atmežošanu pasaulē vietās, kur ieviestas palmu eļļas vai kaučuka koka plantācijas, bet regula galvenokārt ietekmējusi Eiropu, jo tās prasību ievērošanai ir liels birokrātiskais slogs.

Par katru koka ciršanas gadījumu meža īpašniekam vai mežizstrādātājam, sākot ar 2025.gada 1.janvāri, Eiropas komisijas datubāzē būs jāievada koksnes izcelsmes koordinātes. Tomēr Latvijā šī informācija jau tiek iegūta, pieprasot atļauju koku ciršanai, tāpēc birokrātijas mazināšanai nepieciešams nodrošināt automātisku datu apmaiņu starp Eiropas Savienības un nacionālajām datubāzēm.

LMĪB ir nacionāla un starptautiska līmeņa meža īpašnieku un to apsaimniekotāju vienojošā organizācija, kas ir dibināta 2005.gadā.