To intervijā Dienas Biznesam stāsta valsts mežu apsaimniekošanas AS Latvijas Valsts meži padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe un valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš. Viņi atzīst, ka pašlaik viens no būtiskākajiem uzdevumiem ir konkurētspējas paaugstināšana.

Kādi ir  LVM 2024. gada saimnieciskās darbības rezultāti? 

P.P.: Pagājušais bija trešais finansiāli labais gads pēc kārtas, tam pamatā ir situācija koksnes produktu tirgū. Pārskata gada (neauditēts) neto apgrozījums sasniedza 598,8 milj. eiro, pārskata gada peļņa - 150 milj. eiro, no kuriem 111 milj. eiro tiks samaksāti dividendēs Latvijas valstij. Protams, 2023. gadā šie rādītāji bija lielāki — attiecīgi 637,8 milj. eiro  neto apgrozījums un tīrā peļņa 220,8 milj. eiro. Iemesls? Saruka pieprasījums pēc koksnes, un samazinājās arī tās cena. Salīdzinājumam – ja 2023. gadā realizēto apaļo kokmateriālu vidējā cena bija 83,98 eiro/m3, tad pērn vairs tikai 72,38 eiro/m3. Jāņem vērā, ka pērn LVM realizēto apaļkoksnes sortimentu apjoms sasniedza 7,44 milj. m3, kas ir par 0,5 milj. m3 vairāk, nekā tika pārdoti 2023. gadā – 6,94 milj. m3. 2024. gadā arī mazāki ienākumi tika gūti no šķeldas pārdošanas, jo šī produkta vidējā cena piedzīvoja 34% sarukumu. Savā 25 gadu ilgajā vēsturē LVM ir pieredzējis gan cenu un pieprasījuma kāpumus, gan arī kritumus.

Kādi ir 2025. gada sasniedzamie darbības rezultāti?

P.P.: Plānotais mežizstrādes apjoms — līdzīgi kā 2024. gadā – apmēram 7 milj m3, taču nav zināms, kādi būs laikapstākļi  un kā tie ietekmēs  egles astoņzobu mizgrauža populāciju. Uzņēmumam ir izstrādāta koksnes produktu realizācijas programma 2025.-2007. gadam, tā jau šobrīd tiek aktīvi īstenota. Šogad ir veiksmīgi noslēdzies PEFC RED II sertifikācijas audits, un LVM ieguva Latvijā pirmo PEFC RED II sertifikātu, kas ir vērsts uz to, lai varētu sekmīgi eksportēt biomasu jeb kurināmo šķeldu, pieprasījums pēc kuras Latvijā ir mazāks par mūsu ražošanas iespējām. 2022. gadā bija ļoti augstas biomasas cenas un arī pieprasījums, taču, sarūkot energoresursu cenām, arī pieprasījums pēc tās Latvijas tirgū saruka. Biomasas ilgstoša glabāšana nav ne iespējama, ne arī saimnieciski izdevīga, tāpēc ir noslēgti līgumi ar ārvalstu pircējiem, un tie neparedz to pārtraukšanu vai laušanu. Plāns ir 2025. gadā kopumā sasniegt nepilnus 560 milj. eiro lielus ieņēmumus. LVM šogad iedzīvināja e- rēķinu sistēmu ar visiem pakalpojumu sniedzējiem un arī koksnes pircējiem, tādējādi papīra dokumentu vietā ir elektroniskie, kuru aizpildīšanai ir nepieciešams mazāk laika, jo daudzi parametri tajos tiek ģenerēti automātiski.

Vai šogad LVM plāno iegādāties mežu zemes no citiem īpašniekiem? 

P.P.: LVM ir pirmā adrese Latvijas pilsoņiem, kuri vēlas pārdot savu meža zemi, jo tā paliks Latvijas valstij. 2025. gada LVM apstiprinātajā budžetā ir atvēlēti līdzekļi zemju iegādei, taču to, cik daudz nopirksim, rādīs laiks. Pašlaik redzam to, ka ir pietiekami daudz pieteikumu, taču gada rezultātu pagaidām vēl pāragri prognozēt. Savos 25 gados LVM kopumā jau līdz šim iegādājies un uz sava vārda zemesgrāmatā reģistrējis vairāk nekā 15 000 ha mežu zemes.

Visu rakstu lasiet 13.maija žurnālā Dienas Bizness!

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.