To stāsta valsts mežu apsaimniekotāja AS Latvijas valsts meži (LVM) padomes loceklis Jānis Teteris. Viņš uzsver, ka kopējās iemaksas LVM valsts un pašvaldību budžetos par 2025. pārskata gadu sasniegs 262 milj. eiro, kas ir lielākais visā uzņēmuma darbības laikā.

Cik lielas dividendes uzņēmums samaksās valstij par 2025. gada finanšu darbības rādītājiem?

Lēmumu par dividenžu izmaksu vienlaicīgi ar 2025. gada pārskata apstiprināšanu pieņem LVM akcionāru sapulce, kura plānota maija nogalē. Likums Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam paredz, ka LVM dividendēs Latvijas valstij ir jāsamaksā 90 % no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 155,9 milj. eiro. LVM neto peļņa pērn sasniedza 206,7 milj. eiro, tādējādi uzņēmums valstij dividendēs par 2025. gadu samaksās 186,1 milj. eiro, kas būs par 30,1 milj. eiro vairāk nekā paredzētais zemākais slieksnis 2026. gada valsts budžeta likumā. Vienlaikus lielākas dividendes nozīmē arī lielāku uzņēmuma ienākuma nodokli — 47 milj. eiro apmērā. Kopumā prognozēts, ka īpašnieks — valsts – no valstij piederošo mežu apsaimniekošanas saņems 233 milj. eiro, neskaitot darbaspēka nodokļos 2025. gadā samaksātos 16,7 milj. eiro valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksās un gandrīz 8,5 milj. eiro iedzīvotāju ienākuma nodoklī, kā arī nekustamā īpašuma un dabas resursu nodokļos samaksātos 4 milj. eiro. Kopumā LVM valsts un pašvaldību budžetos par 2025. pārskata gadu būs iemaksājusi 262 milj. eiro, kas ir lielākais devums valstij visā uzņēmuma darbības laikā. 

Vai tikpat iespaidīgas dividendes LVM izmaksās valstij arī 2027. gadā?

Šobrīd ir skaidrs, ka valsts kā īpašnieks saglabā nosacījumu, kas paredz dividendēs samaksāt 90 % no peļņas, taču par tās apmēru pašlaik - 2026. gada maijā - vēl neprognozējamo ražošanas izmaksu pieauguma un arī produkcijas pārdošanas (tirgus pieprasījuma un cenu svārstību ietekmē) ienākumu dēļ nav iespējams minēt konkrētus skaitļus. LVM strādā brīvā tirgus apstākļos, un tā finanšu rādītājus ietekmē gan degvielas cenu sadārdzinājums, gan koksnes pircēju aktivitātes, kuras diktē pieprasījuma izmaiņas pēc koksnes produktiem ne tikai Eiropā, bet pat visā pasaulē un, protams, arī  citu valstu konkurentu uzvedība. Ir valsts budžeta 2027. gada ietvars, ir akcionāra vēstule, kurā tiek paustas gaidas par to, ka LVM izmaksājamo dividenžu apmērs nevar būt mazāks par 2024. gadā izmaksātajiem 111 milj. eiro, taču konkrētu ciparu pašlaik minēt būtu pārsteidzīgi, jo šī gada peļņas apmērs nebūt vēl nav garantēts.

Vai šādu iespaidīgu valsts budžeta papildināšanu LVM spēs saglabāt ilgtermiņā?

LVM ir izstrādāta un sekmīgi tiek īstenota vidēja termiņa darbības stratēģija, taču valsts budžetā iemaksājamās naudas apmērs ir atkarīgs no vairākiem būtiskiem faktoriem.  Visbūtiskākais ir tas, kā attīstīsies koksnes izstrādājumu cenas un pieprasījums Eiropas un pasaules tirgū, kas tieši atspoguļojas uz apaļo kokmateriālu cenām Latvijā. Tāpat nozīmīgāko faktoru vidū ir pārdodamās koksnes apjoms, ko nosaka normatīvo aktu regulējums, kā arī neprognozējamās ražošanas izmaksas. Kopumā LVM rada valstij ieņēmumus gan tieši ar saviem maksājumiem, gan ar nodokļu ieņēmumiem no ekonomiskajām aktivitātēm visā LVM ražoto produktu vērtību ķēdē. Jāuzsver, ka, lai saglabātu stabilu nozares attīstību, LVM pārdodamais apjoms tirgum būtu jāsaglabā ne mazāks kā 6,8 miljonu m3 apmērā, tomēr pastāv risks, ka LVM nespēs nodrošināt šādu apjomu nesakārtotās normatīvās vides dēļ.

Bet auditorkopmpānija KPMG nākotnes attīstības scenārijos ir iekļāvusi tādu, kas paredz koksnes resursu ieguves apjomu sarukumu LVM pat par vairāk nekā 50%!

Tas ir tikai viens no vairākiem analizētajiem iespējamajiem scenārijiem, to noteiks tas, kādi būs valsts lēmumi – cik daudz Latvijas valstij piederošajos mežos iegūt koksni, cik daudz meža teritoriju atvēlēt dabas aizsardzības mērķu sasniegšanai. Pašlaik no 1,6 milj. ha LVM valdījumā esošajām zemēm 27 % tiek apsaimniekoti ar mērķi – dabas aizsardzība. ES tiesību normu un politikas izmaiņas, kā arī to nekorekta pārnešana Latvijas normatīvajos aktos var būtiski ierobežot LVM saimniecisko darbību, samazinot pieejamās meža platības vai nosakot aizliegumus un papildu administratīvo slogu. Protams, ja valsts lems par koksnes resursu ieguves apjomu samazināšanu, tad arī attiecīgi samazināsies gan LVM dividenžu, gan uzņēmuma ienākuma nodokļa maksājuma apjoms, vienlaikus arī samazināsies ekonomiskā aktivitāte reģionos un nodokļu ienākumi no kokapstrādes uzņēmumiem un mežsaimniecības pakalpojumu sniedzējiem.