Lai arī Krīzes vadības padome pērnā gada nogalē pēc vairāku mēnešu garām lietavām izsludināja valsts mēroga dabas katastrofu mežsaimniecībā, tomēr to sekas var sākt apjaust tikai pēc vairākiem mēnešiem. Mežsaimnieki norādīja, ka dabā viss ir redzams un tāpēc ir nepieciešami ātri, saimnieciski pamatoti lēmumi, vienlaikus neuzliekot tiem, kas dara, papildu soda sankcijas vai kādus cita veida apgrūtinājumus, kas jau tā sarežģīto situāciju padarītu vēl smagāku. Pašlaik gan nav precīzu datu, cik lielas platības varētu aizņemt bojā gājušās audzes un tajās esošās koksnes daudzums. 

Tā kā bojā gājušas ir ne tikai pērnā un šā gada stādītās jaunaudzes, bet arī daudz vecākas audzes, tad kopējie zaudējumu apmēri varētu būt mērāmi pat miljonos eiro, it īpaši, ja nokaltušās audzes jānocērt. Jācer, ka izdosies iegūto koksni pārdot (sliktākajā gadījumā kā kurināmo), turklāt vietā jāiestāda jaunas. Latvijas Meža īpašnieku biedrība jau ir vērsusies Zemkopības ministrijā ar priekšlikumu veikt grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas paredz atbalstu dabas katastrofās cietušo mežaudžu atjaunošanai, izmantojot ES struktūrfondu programmu līdzfinansējumu, un iekļaut atjaunošanai atbilstošo platību sarakstā arī tās audzes, kuru bojāeju izraisījis sausums un lietavas.

Lietavu dēļ daudzās zemākās vietās esošās mežaudzes ilgstoši atradās ūdenī un faktiski «noslīka». Turklāt šāda liksta piemeklējusi ne vienu vien meža īpašnieku. To vidū ir gan tādi, kuru meža platība ir vien daži hektāri, gan arī tādi, kuriem ir daudzi simti un pat tūkstoši hektāru. Šajā dabas katastrofā cieta arī a/s Latvijas Finieris Mežs stādītie bērzi Rēzeknes novadā 120 ha platībā. Uzņēmuma valdes loceklis Jānis Vuguls atzīst, ka pat veci ļaudis tik ilgu līšanas laiku neatminoties, bet dažādos gados stādītās bērzu audzes ir gājušas bojā. Lai arī uzņēmums savulaik pats šos bērzus stādījis kā plantāciju mežus un līdz ar to, informējot Valsts meža dienestu, varētu tos arī nocirst pēc saviem ieskatiem, nevis gaidīt, līdz šīs audzes sasniedz ciršanas vecumu (40 gadus), tomēr jau pēc bērzu plantāciju izveides valsts izveidoja īpaši aizsargājamo Lubānas mitrāja teritoriju, kurai ir īpaši nosacījumi. Proti, arī plantāciju mežus drīkst cirst tikai pēc 31. jūlija, kad būtu jābeidzas putnu ligzdošanas laikam, kaut arī putni nokaltušajos bērzos neperē, jo tiem nav iespēju briesmu gadījumā tajos noslēpties. Kaut arī Valsts meža dienests ir informēts par nokaltušo bērzu audžu nociršanu, tomēr Dabas aizsardzības pārvalde iestājusies par Lubānas mitrāja individuālajos noteikumos rakstīto attiecībā uz nedzīvo bērzu plantāciju nociršanu un brīdinājusi audzes apsaimniekotāju. Par šādu situāciju pārsteigts bija arī a/s Latvijas Finieris padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis. Viņš atzina, ka nokaltušos bērzus var nocirst un iegūtos apaļkoksnes sortimentus pārdot, tādējādi mazinot zaudējumu apmērus.

Visu rakstu Sausums un lietavas iznīcina mežaudzes lasiet trešdienas, 1.augusta laikrakstā Dienas Bizness!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.