Valsts mežu apsaimniekošana valsts budžetā ienesīs 111,0 miljoni eiro  kā  dividendes un 27,8 miljoni eiro – kā uzņēmumu ienākuma nodoklis par dividenžu izmaksu.

To liecina Latvijas valsts mežu apsaimniekotāja a/s Latvijas valsts meži” (LVM) padomes  apstiprinātais uzņēmuma 2024. gada darbības pārskats.  2024. gadu uzņēmums noslēdzis ar auditēto neto peļņu 150,1 miljona eiro apmērā, bet ieņēmumi sasnieguši 598,8 miljonus eiro, no kuriem lielāko daļu jeb 94 % veido ieņēmumi no koksnes produktu pārdošanas. 2025. gadā par pērnā gada rezultātiem 92 % no gūtās peļņas LVM iemaksās valsts budžetā, norādīts uzņēmuma informācijā.

«2024. gadā uzņēmums, par spīti sarežģītajiem apstākļiem biznesa vidē un mainīgajiem Latvijas eksporta tirgiem, ir sasniedzis izcilus darbības rādītājus, lielā daļā no tiem pārsniedzot plānotos apjomus un nodrošinot valstij vairāk nekā 111 miljonus eiro dividendēs un gandrīz 28 miljonus eiro uzņēmuma peļņas nodoklī,» uzsver LVM padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe. Viņa norāda, ka pieņemot pārdomātus saimnieciskos lēmumus, uzņēmums pagājušajā gadā, kurā netrūka izaicinājumu, pat sasniedzis vairākus rekordus, teicami līdzsvarojot sabiedrības ekonomiskās un sociālās intereses: pērn atjaunotas un izkoptas uzņēmuma darbības laikā lielākās meža platības, piegādāts lielākais apaļkoksnes un pārdots līdz šim lielākais šķeldas apjoms, viena gada laikā atjaunotas vairāk bezmaksas atpūtas vietas nekā jebkad iepriekš.

Nozīmīgs piegādātājs

2024. gadā LVM apaļos kokmateriālus pārdeva un piegādāja kopumā 246 klientiem vēsturiski lielāko apaļkoksnes sortimentu apjomu – 7,44 miljonus m3, savukārt enerģētisko šķeldu – 13 klientiem 672,7 tūkstošu MWh apmērā. Lielākā daļa pircēju ir Latvijā reģistrēti ražošanas uzņēmumi. Nelielos apjomos LVM pārdod un piegādā kokmateriālus arī mājsaimniecībām, pašvaldību iestādēm un citām organizācijām, kas kokmateriālus, pamatā malku, izmanto pašpatēriņam. Jāņem vērā, ka LVM ir viens no nozīmīgākajiem koksnes produktu piegādātājiem Latvijā.

Lielākas meža platības oglekļa piesaistei

Pagājušajā gadā valsts meži atjaunoti un ieaudzēti 20 tūkstošu ha platībā, kas ir vēsturiski lielākais apjoms uzņēmuma 25 gadu darbības laikā. Tās ir teritorijas, kurās, kokiem pieaugot, ik dienu no atmosfēras tiks piesaistīts ogleklis. Valsts mežu platības ik gadu tiek atjaunotas ar selekcionētiem LVM kokaudzētavās audzētiem augstākās kvalitātes stādiem, kas nodrošina ātrāku koksnes pieaugumu un līdz ar to – straujāku oglekļa piesaisti. 2024. gadā kopumā piegādāti 52,77 miljoni LVM kokaudzētavās izaudzēto meža koku stādu. No kopējā apjoma ārējiem klientiem pārdots 23,91 miljons, tostarp eksportēti 6,89 miljoni stādu.

Inovācijas ceļ produktivitāti

LVM 2024. gadā turpināja ieviest dažādas inovācijas. Vasarā tika izmēģināta viena no pasaulē efektīvākajām meža stādīšanas mašīnām – PlantMax. Labos darba apstākļos tās darba jauda sasniedz līdz pat 3 000 iestādītiem meža stādiem stundā, dienā atjaunojot vismaz 16 reižu lielāku platību, nekā iespējams ar roku darbu. Kopš 2024. gada daļa jaunaudžu tiek koptas mašinizēti, vienlaikus iegūstot arī enerģētisko koksni.Lai varētu precīzāk uzraudzīt un plānot meža apsaimniekošanu, 2024. gada laikā par 50 vienībām – līdz 170 – palielinājusies uzņēmuma rīcībā esošā bezpilota gaisakuģu flote, kas nu jau ir neaizstājams palīgs dažādos meža apsaimniekošanas darbos. 2024. gadā LVM saņēma Latvijā pirmo bezpilota gaisakuģu ekspluatācijas atļauju, kas ļauj pilotiem specifiskas kategorijas ietvaros lidot ārpus tiešas redzamības zonas 1 km attālumā.LVM 2012. gadā izstrādāto un Latvijā plaši lietoto ģeotelpisko informācijas tehnoloģiju platformu LVM GEO arvien vairāk izmanto citās valstīs – kopš 2024. gada arī Zviedrijas valsts nekustamo īpašumu pārvaldē “Statens fastighetsverk”.

Derīgie izrakteņi ienes papildus miljonus

LVM apsaimniekošanā ir 180 derīgo izrakteņu ieguves vietas, kurās tautsaimniecības un uzņēmuma būvniecības vajadzībām iegūst kvalitatīvus zemes dzīļu resursus: kūdru, smilti, smilti-granti. 2024. gadā kopumā pārdoti 1 302 tūkstoši m3 minerālo materiālu un to maisījumu, veidojot ieņēmumus 4,0 miljonu eiro apmērā. Pērn minerālie materiāli realizēti par 61 % vairāk nekā 2023. gadā.  Daļa LVM saražoto minerālmateriālu izmantoti sabiedrībai nozīmīgos būvobjektos, piemēram, valsts reģionālo autoceļu būvniecībā.

 Apsaimnieko 1.62 milj. ha

LVM pārvalda un apsaimnieko 1,62 miljonus ha Latvijas  zemes, tai skaitā 1,60 miljonus hektāru meža zemes, no kurām 1,39 miljoni hektāru ir mežs. 2024. gadā pieaugusi uzņēmuma valdījumā esošo zemju platība, kas iekļauj mežus, purvus, lauksaimniecības zemes, ūdeņus  un kuru uzņēmums apsaimnieko ar galveno mērķi – dabas aizsardzība, sasniedzot 26,13 %.LVM vides eksperti 2024. gadā fiksējuši 4385 dabas aizsardzībai nozīmīgu sugu reģistrējumus, tostarp Latvijā ļoti retu aknu sūnu – Teilora mīliju Mylia taylorii. 

Pērn apzinātas gan sēņu, gan augu un ķērpju, kā arī vairākas retas kukaiņu, putnu un zīdītāju sugas. Līdz 2025. gada sākumam LVM vides eksperti uzkrājuši 88 tūkstošus dažādu dabas aizsardzība nozīmīgu sugu reģistrējumus. Tāpat 2024. gadā LVM darbinieki no jauna reģistrējuši ES nozīmes biotopus 1825 ha kopplatībā.