Savukārt samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 12,12 eiro jeb par 4,6%.

Trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2025. gada otro ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 1,5%, bet stundas samaksa samazinājās par 4,5%. Stundas samaksas kritumu vienlaikus ar mēneša vidējās bruto algas pieaugumu visbiežāk nosaka tas, ka nostrādāto stundu skaits ceturksnī pieaug straujāk nekā kopējais darba samaksas fonds, jo trešajā ceturksnī bija par septiņām darba dienām vairāk nekā otrajā ceturksnī.

Vidējā neto darba samaksa bija 1361 eiro jeb 74,1% no bruto algas, un gada laikā tā pieauga par 10,5%, apsteidzot gan patēriņa, gan atalgojuma pirms nodokļu nomaksas (bruto) kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 6,3%.

Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2025. gada trešajā ceturksnī bija 1488 eiro. Salīdzinot ar 2024. gada trešo ceturksni (1385 eiro), tā pieauga par 103 eiro jeb 7,5%. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šī gada trešajā ceturksnī bija 1135 eiro, un gada laikā tā pieauga par 11,7%.

CSP informē, ka 2025. gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada trešo ceturksni, vidējais atalgojums privātajā sektorā pieauga par vienu procentpunktu straujāk nekā sabiedriskajā - attiecīgi par 8,1% un 7,1%.

Trešajā ceturksnī privātajā sektorā vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas bija 1821 eiro, savukārt sabiedriskajā sektorā tā bija par 62 eiro augstāka jeb 1883 eiro.

Vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai darbinieku atalgojuma pieaugums vai samazinājums, bet arī darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma tendences un darba tirgus strukturālās izmaiņas, skaidro CSP. Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.

Aprēķinātās darba samaksas fonds 2025. gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada trešo ceturksni valstī kopumā pieauga par 6,9% jeb 259 miljoniem eiro, bet algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, samazinājās par 6300 jeb 0,8%.

Trešajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni, darba samaksa visstraujāk pieauga citu pakalpojumu nozarē, kas ietver sabiedrisko, publisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citus pakalpojumus - par 15,1%, izglītības nozarē - par 13,4%, nekustamo īpašumu nozarē - 12,3%, kā arī ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē - par 11,4%.

Šī gada trešajā ceturksnī vidējā darba samaksa mēnesī par pilnas slodzes darbu, kas bija lielāka par vidējo valstī, bija finanšu un apdrošināšanas darbību (3022 eiro), informācijas un komunikācijas pakalpojumu (2866 eiro), profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē (2334 eiro), enerģētikas (2257 eiro), ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes (2178 eiro), valsts pārvaldes (2141 eiro), ūdens apgādes, notekūdeņu un atkritumu apsaimniekošanas nozarē (1827 eiro), kā arī veselības un sociālās aprūpes nozarē (1879 eiro).

Viszemākā vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē - 1182 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Vislielākā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija Rīgas reģionā - 2008 eiro, savukārt viszemākā - Latgalē (1329 eiro). Vislielākā vidējā atalgojuma plaisa bija starp Rīgas un Latgales reģioniem - 33,8%.

Bruto darba samaksa par vienu nostrādāto stundu 2025. gada trešajā ceturksnī bija 12,12 eiro, un gada laikā tā pieauga par 4,6% (2024. gada trešajā ceturksnī - 11,59 eiro).

Vienas stundas darbaspēka izmaksas, kas ietver gan darba samaksu, gan citus ar darbaspēku saistītos darba devēja izdevumus, gada laikā pieauga no 14,57 līdz 15,2 eiro jeb par 4,4%, ko ietekmēja kopējo darbaspēka izmaksu kāpums par 6,7% un nostrādāto stundu pieaugums par 2,2% gada laikā.