To rāda auditorkompānijas KPMG  veiktais meža un saistīto nozaru sociālekonomiskās ietekmes izvērtējums.  KPMG rekomendē veikt mežsaimniecības regulējuma pilnveidošanu, īstenojot meža platību funkcionālo stratifikāciju, ātrāku mežaudžu apritīgumu, augstāku mežaudžu produktivitāti, kā arī tālākas pārstrādes produktu izstrādes veicināšanu, sniedzot valsts atbalstu koksnes ķīmijas un koka būvniecības produktu pētniecībai, kā arī potenciālo investoru piesaisti jaunu un inovatīvu produktu ražošanai. 

Aptaujātie nozares uzņēmēji pozitīvi vērtē auditorkompānijas veikto pētījumu, uzsverot, ka visu līmeņu lēmumu  gatavotājiem un vēl jo vairāk pieņēmējiem tas esot ne tikai jāizlasa, bet tam jākļūst par atskaites punktu, gatavojot un pieņemot ikvienu lēmumu, kurš tieši vai netieši skar meža nozari un ar to saistītās sfēras, darba vietas, samaksātos nodokļus. „Nozarei ir salīdzinoši trauksmains laiks, ko rada ne tikai ģeopolitiskie notikumi, bet arī  jāspēj izpildīt gan ES direktīvu un regulu uzstādījumi, kā arī ES Zaļais kurss, kas ir apjomīga stratēģija, kuras vadīšanai un risināšanai ir un arī būs jāpieņem  valsts līmeņa lēmumi, kas nebūt nebūs vienkārši, jo visas Latvijas sabiedrības visas vajadzības apmierināt nebūs iespējams, tāpēc būs jāmeklē saprātīgi kompromisi,”  pētījuma nepieciešamību skaidro AS Latvijas valsts meži (LVM)  stratēģiskās attīstības vadītājs Andris Balodis. Proti, šādos apstākļos visu līmeņu lēmumu pieņēmējiem būs nepieciešama datos balstīta zinātniski pamatota  analīze, kādas ir sekas no katra iespējamā lēmuma uz nodarbinātību, nodokļu ieņēmumiem, arī IKP. 

Ietekme uz IKP — 8,9%

„Meža nozare ir būtiska Latvijas tautsaimniecības nozare nevis tāpēc, ka tā domā nozarē strādājošie un to pamato ar to, ka meži klāj 54% Latvijas teritorijas un ir vairāk nekā 100 000 privātmežu īpašnieku, bet arī tāpēc, ka tā gan tieši, gan netieši rada IKP 3,6 miljardus eiro jeb 8,9% apjomā, nodarbināja -74,36 tūkst. cilvēku un nodokļos samaksāja 1,162 miljardus eiro 2024. gadā,” uz KPMG izvērtējuma nozīmību  norāda  A. Balodis. Viņš uzsver, ka auditorkompānijas kompleksais skatījums, kas līdz šim nav bijis par meža nozares tiešo un netiešo ietekmi uz IKP, nodarbinātību un samaksātajiem nodokļiem, dod pavisam citu skatījumu uz nozari un tās nozīmību Latvijas tautsaimniecībā.KPMG rāda, ka mežsaimniecība un kokrūpniecība summāri 2024. gadā radīja 5,4% no Latvijas kopējā IKP, taču, tam pieskaitot ar šo nozari saistītās apkalpojošās nozares, tad jau ir 6,2% no IKP, kam vēl pieliekot netiešo nozaru devumus, tas jau sasniedz 8,9%. A. Balodis norāda, ka pēc līdzīgas metodikas ir novērtēti arī nodokļu nomaksas apmēri, kur pati nozare kopumā 2024. gadā samaksājusi 552,75 milj. eiro tiešajos nodokļos, netiešajos nodokļos  504,45 milj. eiro un saistītie 104,91 milj. eiro, kas kopumā ir ģenerējis 1,162 miljardus eiro. 

„Par katru vienu eiro tiešajos nodokļos tiek papildus pievienots 1,1 eiro netiešajos un saistītajos nodokļos. Pamatā darbaspēka nodokļi,” uz jautājumu, kā pārsvarā uz eksportu strādājoša nozare kopumā ar saistītajām sfērām spējusi nodokļos samaksāt 1,162 miljardus eiro, atbild A. Balodis. Viņš uzsver, ka meža nozare 2024. gadā nodarbināja 38,89 tūkst. strādājošo, taču tai pakalpojumus sniedzošajās nozarēs tika nodarbināti vēl 24,47 tūkst. strādājošo un 10 tūkst. saistītajās nozarēs. „Meža nozare ir lielākais darba devējs no valstī strādājošajām ražojošajām sfērām, turklāt nozares darba vietas ir reģionos, kas ir ļoti būtiski,” tā A. Balodis. Viņš uzsver: ja meža nozarē mazāk kļūst darba vietu, tad tas atsaucas arī uz to nozaru, kuras sniedz dažādus pakalpojumus, nodarbināto skaitu.

Visu rakstu lasiet 26.maija žurnālā Dienas Bizness!

Abonēr ir ērtāk! ekiosks.lv