Lai gan ienākumi aug visstraujāk tieši Rīgā, ģimenēm Latvijas galvaspilsētā pēc pamatizdevumu segšanas paliek vismazāk līdzekļu no trim Baltijas galvaspilsētām, Tallinā – visvairāk, tāds ir Swedbank Finanšu institūta analīzes rezultāts. Speciālisti analizējuši galveno izmaksu slogu ģimenēm Baltijas galvaspilsētās – Rīgā, Viļņā un Tallinā – ar mērķi noskaidrot līdzekļu apjomu ģimenēm šajās pilsētās pēc pārtikas, mājokļa un transporta izdevumu segšanas. Pētījums noveda pie secinājuma, ka Rīgā paliek vismazāk līdzekļu, kamēr Tallinā pat augstākas dzīves dārdzības apstākļos atlikušo vajadzību segšanai saglabājas ievērojami vairāk līdzekļu. Kaut algas pēdējos gados augušas, ģimeņu reālā finansiālā situācija Baltijas galvaspilsētās joprojām būtiski atšķiras.

Algas aug visās galvaspilsētās

Pēdējo divu gadu laikā visās trīs galvaspilsētās ir pieaugusi vidējā darba alga. Tomēr iedzīvotāju rīcībā esošos ienākumus nosaka ne tikai algu līmenis, bet arī atšķirīgā nodokļu politika un valsts atbalsts ģimenēm. Salīdzinot ar 2024. gada pētījuma datiem, visstraujākais ienākumu kāpums pēc nodokļu nomaksas bijis Tallinā (+20%), seko Rīga (+21%) un Viļņa (+16%).

Bērnu pabalstu ietekme

Svarīgs ienākumu papildinājums ģimenēm ir arī bērnu pabalsti, un tie Baltijas valstīs ievērojami atšķiras. Par diviem bērniem Latvijā ģimene saņem 100 eiro mēnesī, kamēr Igaunijā – 160 eiro, bet Lietuvā – 259 eiro. Turklāt pēdējos gados šo pabalstu palielinājusi tikai Lietuva.

Apvienojot darba ienākumus un valsts atbalstu, četru cilvēku ģimene, kurā ir divi bērni un divi vecāki, kuri pelna vidējo algu galvaspilsētā, kopējie rīcībā esošie ienākumi Rīgā sasniedz 3190 eiro mēnesī, Viļņā – 3418 eiro, bet Tallinā – 4154 eiro. Tas nozīmē, ka Tallinā ģimenes rīcībā esošais budžets ir gandrīz par trešdaļu lielāks nekā Rīgā.

Kopējie ienākumi lielāki Tallinā

«Starta kapitāls pirms obligāto maksājumu veikšanas Baltijas galvaspilsētās joprojām būtiski atšķiras. Pamatā pateicoties izmaiņām darbaspēka nodokļu jomā, Rīgā ienākumi pēdējos gados ir pietuvojušies Viļņai, tomēr Tallinā tie joprojām ir ievērojami augstāki – tur ģimenes rīcībā esošie ienākumi ir aptuveni par 1000 eiro lielāki nekā Rīgā,» norāda Swedbank Finanšu pratības jomas vadītāja Evija Kropa.

Vienlaikus, lai pilnvērtīgi novērtētu mājsaimniecību rocību, ienākumi jāvērtē kopā ar izdevumiem. Tāpēc analīzē aplūkotas trīs būtiskākās izmaksu kategorijas, kas nosaka, cik daudz līdzekļu ģimenēm paliek citu vajadzību segšanai – pārtika, mājoklis un transports.

Visdārgākā pārtika Tallinā

Pārtika visdārgākā ir Tallinā, visizdevīgākā – Viļņā. Salīdzinot minimālā pārtikas groza izmaksas, kur atbilstoši katra ģimenes locekļa optimālam kaloriju patēriņam apsekoti lētākie pieejamie produkti veikalos, zemākie izdevumi ir Viļņā – 577 eiro mēnesī, bet visaugstākie – Tallinā, kur tie sasniedz 945 eiro. Savukārt Rīgā šāds pats pārtikas grozs izmaksā 638 eiro.

Swedbank pētījuma secinājumos uzsver, ka pēdējo divu gadu laikā akciju un zemāko cenu produktu piedāvājums Rīgā būtiski nav mainījies un, izvēloties lētākās preces, ģimenes šogad pārtikai tērē teju tikpat, cik 2024. gadā. Līdzīga tendence vērojama arī Viļņā, kur pārtikas groza izmaksas pieaugušas par 6%. Tikmēr Tallinā tās pieaugušas ievērojami – par 28%.

«Kā redzams, daļu no Tallinas iedzīvotāju ienākumu pārsvara «apēd» dārgākais pārtikas grozs. Salīdzinot ar Rīgu, Tallinā ģimenes par identisku grozu tērē par aptuveni 300 eiro vairāk. Tomēr tas tikai daļēji samazina kopējo pārsvaru, ņemot vērā, ka ģimenes rīcībā esošie ienākumi tur ir par aptuveni 1000 eiro lielāki,» paskaidro E. Kropa.

Par mājokli vairāk maksā Rīgā

Būtiska izdevumu pozīcija ir arī mājoklis. Pieņemot, ka ģimene dzīvo pašiem piederošā dzīvoklī nerenovētā padomju laika daudzdzīvokļu namā, augstākās izmaksas par mājokli ir Rīgā – vidēji 306 eiro mēnesī. Tallinā tās ir 282 eiro, bet Viļņā – 243 eiro.
Rīgā augstākas izmaksas nosaka kopējie ar apsaimniekošanu saistītie izdevumi, ūdensapgāde un kanalizācija, kā arī nekustamā īpašuma nodoklis, kas Tallinā un Viļņā netiek piemērots. Vienlaikus Rīgā ir zemākais apkures tarifs, kas kopš 2024. gadā veiktā cenu apsekojuma pat nedaudz samazinājies, kamēr Tallinā tas saglabājies nemainīgs, bet Viļņā pieaudzis par 28%.

Sabiedriskais transports bez maksas

Pieņemot, ka četru personu ģimene ikdienā pārvietojas tikai ar sabiedrisko transportu, augstākās izmaksas ir ģimenēm Viļņā – 84 eiro, kur ar izdevumiem jārēķinās kā pieaugušajiem, tā arī skolēniem. Viļņai tūdaļ seko Rīga ar 60 eiro, bērniem izmantojot piešķirtās braukšanas atlaides un sabiedriskajā transportā pārvietojoties bez maksas. Savukārt Tallinā dzīvojošie neatkarīgi no vecuma sabiedriskajā transportā joprojām pārvietojas bez maksas, kas ir būtiska priekšrocība mājsaimniecību budžetā.

Iznākumā Rīga ir zaudētājos

Visvairāk līdzekļu pēc pamatizdevumiem mājsaimniecībā paliek Tallinā, vismazāk – Rīgā. Līdztekus izvērtējot galvenās pamatizdevumu pozīcijas, visvairāk par tām iztērē Tallinas iedzīvotāji. Izdevumi par pārtiku, mājokli un transportu Tallinā četru cilvēku mājsaimniecībai izmaksā 1228 eiro mēnesī, Rīgā – 1005 eiro, savukārt Viļņā dzīvošana ir vislētākā – 904 eiro mēnesī.

Pēc būtības ir tā – Tallinā ienākumi ir tik labi, ka, pat tērējot vairāk, atliek vairāk nekā rīdziniekiem, savukārt Lietuvā, lai arī ieņēmumi ir līdzvērtīgi, tērē mazāk un Viļņas iedzīvotājiem pāri paliek lielāka summa.

Pārējās vajadzības

Pēc Swedbank aprēķina četru cilvēku ģimenei pārējo vajadzību nodrošināšanai Rīgā dzīvojošajiem paliek vismazāk līdzekļu – 2185 eiro, kamēr Viļņā par 329 eiro vairāk, bet Tallinā pat par 741 eiro vairāk.

«Rīgas ģimeņu finansiālā situācija pakāpeniski uzlabojas – pēdējo divu gadu laikā vidējā darba alga augusi straujāk nekā izdevumi trīs būtiskākajās kategorijās, tādējādi atstājot lielāku ienākumu daļu citu vajadzību segšanai. Vienlaikus tieši zemākais ienākumu līmenis Baltijas galvaspilsētu vidū joprojām nozīmē, ka Rīgā dzīvojošajām ģimenēm ikdiena ir finansiāli visizaicinošākā,» secina E. Kropa.

Lieta tāda, ka pārējās vajadzības šajā aprēķinā ir ļoti plašs spektrs ar precēm un pakalpojumiem un liela daļa no šīm pārējām vajadzībām ir pirmo nepieciešamību sarakstā. Piemēram, ģimenes locekļiem laiku pa laikam jāiegādājas kurpes, drēbes, skolas piederumi bērniem, jāiet uz frizētavu, un tad paliek tas, ko dēvējam par izklaidi – došanās uz restorānu, kino, teātri vai kādu izklaides vietu ārpus Rīgas. Arī ārstus vajadzētu apmeklēt un apdrošināties derētu.

Dzēšot Tallinas dārdzību, var pieņemt, ka igauņiem atliek tikpat, cik lietuviešiem Viļņā – tieši šie aptuveni 300 eiro vairāk. Jautājums ir – kurā jomā tērē mazāk? Rīdzinieki šo naudu, visticamāk, atņem atpūtai, izklaidei, veselības aprūpei, apdrošināšanai un personiskai aprūpei. Var neaiziet uz profilaktisko pārbaudi pie ārsta, jo sevišķi zobārsta, var izlaist friziera pakalpojumus, neiet uz teātri vai kino. Tās ir lietas, kam rīdzinieks tērē mazāk, jo naudas šīm lietām ir mazāk. Protams, konkrētu trūkumu noskaidrošanai ir vajadzīgs cits pētījums, bet paliek fakts, ka kaut ko atļaujamies mazāk un brīžiem šāda taupība var būt ar sekām. Kuram tas rūp?