Volstrītas indeksi nedaudz saruka, Eiropas galvenie biržu indeksi mainījās bez vienotas tendences, bet Āzijas galvenie biržu indeksi samazinājās.

ASV prezidenta Džo Baidena lēmums izstāties no cīņas par pārvēlēšanu un atbalstīt viceprezidentes Kamalas Herisas kandidatūru ir maz ietekmējis investoru noskaņojumu, atzina analītiķi.

"Politika var būt mazāk nozīmīgs dzinulis tirgiem uz atlkušo vasaru, kad demokrāti ir atgriezušies [vēlēšanu] sacensībā," atzīmēja XTB pētījumu direktore Ketlīna Bruksa.

Herisa un Donalds Tramps "ir zināmi lielumi, tāpēc tirgus savā ziņā zina, ko gaidīt, lai kurš uzvarētu sacensībā par Balto namu," sacīja Bruksa.

Investori pievērsa uzmanību uzņēmumu peļņai, bet "Google" māteskompānijas "Alphabet" un elektromobiļu ražotāja "Tesla" peļņas rādītāji tika publiskoti ordien jau pēc Volstrītas slēgšanas.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien kritās par 0,1% līdz 40 358,09 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,2% līdz 5555,74 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par mazāk nekā 0,1% līdz 17 997,35 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 otrdien kritās par 0,4% līdz 8167,37 punktiem, Parīzes biržas indekss CAC 40 saruka par 0,3% līdz 7598,63 punktiem, bet Frankfurtes biržas indekss DAX palielinājās par 0,8% līdz 18 557,70 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena otrdien kritās par 1,8% līdz 76,96 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā samazinājās par 1,7% līdz 81,01 dolāram par barelu.

Nīderlandes biržā "Title Transfer Facility" (TTF) dabasgāzes cena otrdien kritās par 0,7% līdz 31,62 eiro par megavatstundu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru otrdien kritās no 1,0890 līdz 1,0855 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka no 1,2929 līdz 1,2907 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu kritās no 157,08 līdz 155,62 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu saruka no 84,20 līdz 84,08 pensiem par eiro.