«Pirmās valdības simts dienas ir bijušas ļoti intensīva un rūpīga darba piepildītas, jo ļoti īsā laikā bija jāizstrādā gada budžets. Jāatzīmē, ka par tā būtiskākajiem principiem mums izdevās vienoties arī ar Latvijas Pašvaldību savienību. Šīs vienošanās apliecina, ka budžets ir sagatavots Latvijas sabiedrības interesēs. Patlaban ir ļoti svarīgi panākt vienošanos par papildu nepieciešamo konsolidāciju, lai pilnībā pabeigtu darbu pie gada budžeta,» norāda A. Vilks.

Akcentējot panākumus, finanšu ministrs vērš uzmanību, ka budžetā tika iestrādāts progresivitātes princips nodokļu politikas izmaiņās, kas nodrošina virzību uz lielāka sociālā taisnīguma principa ieviešanu. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme tika samazināta par vienu procentu līdz 25%, bet sociālo iemaksu likme pieauga par diviem procentiem līdz 35,09%. Papildus tam tika palielināts neapliekamais minimums no 35 līdz 45 latiem, tika palielināts arī atvieglojums par apgādībā esošajiem no 63 līdz 70 latiem, kā arī minimālā alga tika palielināta no 180 līdz 200 latiem.

Šā gada valsts budžetā 1,167 miljardi latu ir paredzēti Eiropas Savienības un citu ārvalstu finanšu palīdzības programmu un projektu īstenošanai. Tas, pēc finanšu ministra teiktā, ir vēsturiski lielākais līdz šim valsts budžeta izdevumos iekļautais attīstības izdevumu apjoms, kas ir jāizmanto maksimāli efektīvi kā papildu resurss valsts ekonomiskās attīstības un izaugsmes veicināšanai.

Kā panākums tiek minēts, ka pēc valsts budžeta apstiprināšanas Saeimā starptautiskā reitingu aģentūra Standard & Poor’s paaugstināja Latvijas kredītreitingu par vienu pakāpi no BB uz BB+, saglabājot stabilu kredītreitinga nākotnes novērtējumu. Tāpat Japānas reitingu aģentūra Rating and Investment Information, Inc. uzlaboja Latvijas kredītreitinga nākotnes vērtējumu par divām pakāpēm no negatīva uz pozitīvu, saglabājot stabilu kredītreitingu iepriekšējā līmenī (BB+).