ERGO atlīdzību pieteikumu skaits palielinājies par 54%, salīdzinot ar to pašu laika periodu pērn. Aptuveni puse jeb 50% no pieteiktajiem KASKO apdrošināšanas gadījumiem ir notikuši Rīgas pilsētā un tās apkārtnē.

Ritvars Heniņš, ERGO Riska parakstīšanas un produktu attīstības departamenta direktors, skaidro: «Lai gan sākusies auto ceļu remontdarbu sezona un bedres tiek «lāpītas», autovadītājiem joprojām jābūt uzmanīgiem, jo darbi nenorisinās tik ātri kā autovadītājiem gribētos. Turklāt līdz ar pāreju uz vasaras sezonas riepām, iebraucot bedrē, bojājumi var būt vēl lielāki. Tieši bedru radītie bojājumi automašīnām ir viens no šosezon visbiežāk pieteiktajiem KASKO apdrošināšanas negadījumu iemesliem. Šā gada sākumā pieteikumu skaits ir audzis pat par 54%, un pirmajā ceturksnī saņemto pieteikumu skaits sasniedz pērn kopumā saņemto atlīdzību skaitu par attiecīgajiem bojājumiem. Turklāt šogad bedru radītie bojājumi ir daudz lielāki, nekā tas bija novērots pērn, līdz ar to audzis ne tikai pieteikumu skaits, bet arī vidējais atlīdzības apmērs. Vidējās izmaksātās atlīdzības apmērs ir 400 eiro, neskaitot tādus gadījumus, kad automašīnu bojājumi bijuši tik lieli, ka automašīnu pat nācies norakstīt un izmaksāt klientam atlīdzību apdrošinājuma summas apmērā, kas sasniedz jau vairākus tūkstošus eiro. Galvenokārt izmaksāto atlīdzību summas palielināšanos ietekmē ceļu seguma kvalitātes pasliktināšanās, kā rezultātā bojājumi automašīnām ir daudz lielāki, kā arī fakts, ka riepu, disku, rezerves daļu un autoservisu pakalpojumu cenas arī ir pieaugušas.»

Visbiežāk pēc iebraukšanas bedrē tiek pārsista riepa, bojāti diski, amortizatori un citi ritošās daļas elementi. Nereti ir gadījumi, kad auto ir radīti lielāki bojājumi, piemēram, ja auto pēc iebraukšanas bedrē ir apgāzies vai sadūries ar citu šķērsli. Tādos gadījumos atlīdzība ir daudz lielāka. Šogad viena no lielākajām izmaksātajām atlīdzībām par bojājumiem, kas radušies, automašīnai iebraucot bedrē, kā rezultātā auto apgāzās uz sāniem, ir 8000 eiro.

«Vienlaikus jāatzīmē, ka atlīdzību apmēra pieaugumu veicinājušas arī 2016. gadā veiktās izmaiņas normatīvajos aktos, kas nosaka, ka uz auto vienas ass jābūt vienādām riepām pēc izmēra, pielietojuma, protektora zīmējuma un ražotāja. Proti, apdrošinātājam nereti atlīdzība jāizmaksā par abām vienas ass riepām, nevis tikai vienu – bojāto, ja nav iespējams atrast līdzvērtīgu riepu. Tāpat nevar izslēgt, ka automašīnai jau pirms negadījuma ir bijušas kādas tehniskas ritošās daļas nepilnības, kā rezultātā bojājumu apmērs pēc iebraukšanas bedrē ir lielāks. Būtiska loma ir arī paša autovadītāja uzmanībai uz ceļa – ir gadījumi, kad bedre netiek savlaicīgi pamanīta, piemēram, ja tiek lietots mobilais tālrunis, vadot automašīnu, vai arī uzmanība tiek veltīta citām blakus lietām, kā rezultātā ātrums, ar ko tiek iebraukts bedrē, ir daudz lielāks nekā savlaicīgi piebremzējot pirms tās, un tas ir iemesls daudz lielākiem auto bojājumiem,» skaidro R.Heniņš.