Balta asās konkurences dēļ pagaidām baidās būt viena no pirmajām, kas palielina cenas vairākos apdrošināšanas veidos.

Lai gan tādējādi Balta apdraud pati savu finansiālo stabilitāti, jo sevišķi 2009. gadā būtiski samazināto cenu turēšanas dēļ kompānija cieš milzīgus zaudējumus, tomēr Baltas vadība apgalvo, ka zaudējumi bijuši plānoti, turklāt pagaidām pašai kompānijai ir pietiekams kapitāls, bet nepieciešamības gadījumā to var saņemt arī no īpašniekiem. Savukārt raitu atlīdzību izmaksāšanu tas neietekmējot, jo Balta ir kompānijai, kurai svarīga reputācija. Jau vēstīts, ka šā gada pirmajā pusgadā Baltas kopējie zaudējumi nedaudz pārsniedz miljons latu un bija lielākie nedzīvības apdrošināšanas nozarē.

Baltas valdes loceklis Kristians Pudans skaidroja, ka Baltas darbības stratēģija ir balstīta uz to, ka ekonomika atlabs. Proti, Baltas operacionālais modelis uzbūvēts tirgum, kas augs un attīstīsies. «Savukārt recesija automātiski noved pie tā, ka polises ir pārāk zemu cenotas un, ekonomikai izejot no recesijas un palielinoties pirktspējai, lielāks uzsvars nav uz to, ka produkti tiks pirkti vairāk, bet skatīsies uz to, ka aug cenas un apdrošināšanas produkti tiek cenoti adekvāti. Līdz ar to šis ir periods, kad zaudējumi bija plānoti, lai noturētu klientu. Balta nav mainījusi infrastruktūru, jo saprot, ka krīze nāk un iet, kompānija turpina strādāt astoņos dažādos kanālos,» tā K. Pudans. Jautāts, vai Baltai izdevies saglabāt klientu skaitu, viņš atzina, ka lielākoties tas ir izdevies.

Pēc Baltas valdes locekļa atzītā, adekvāta cenošana nozīmē arī ņemt vērā esošo konkurenci, lai tādējādi sevi pasargātu.
Uz repliku, ka šobrīd kopumā ir grūti atsākt celt cenas, kas iepriekš tika samazinātas, lai noturētu klientu, Baltas valdes loceklis Uldis Dzintars piekrita, ka tas ir grūti, jo «neviens negrib būt pirmais. Kad sāks celt cenas, var zaudēt tirgus daļu. Vienlaikus ir tā, ka vēl sliktāk ir ciest zaudējumus».

Viņš arī prognozēja, ka zaudējumiem nozarē kopumā ir pieaugoša tendence un tuvākajā perspektīvā zaudējumi nebūs mazāki un arī cenas ceļot kādu brīdi situācija īpaši neuzlabosies. Vēsturiski apdrošināšanas cenas straujāk pieauga 2004.-2005. gadā, kas bija saistīts ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā un kā dēļ apdrošinātāji paplašināja polišu segumu. Toreiz cenas audzēja daudzmaz visi apdrošinātāji vienlaikus. Savukārt 2007.-2008 gados Balta bija viena no pirmajām, kas cēla cenas, bet pārējie sekoja ar ceturkšņa nokavēšanos, ko mēs šobrīd savukārt negribētu piedzīvot, atzina U.Dzintars, gan piebilstot, ka toreiz no zaudētajiem klientiem liela daļa ar laiku tika atgūta.

Jau vēstīts, ka nedzīvības apdrošināšanas kompānijas šā gada pirmajā pusgadā kopumā cieta teju 500 tūkstošu latu zaudējumus. Vairāki nozares pārstāvji atzina, ka apdrošināšanā gaidāms cenu pieaugums, tajā skaitā OCTA cenām vajadzētu pieaugt vēl par 15% līdz šā gada beigām, lai OCTA nozare izietu no zaudējumiem, kuru apjoms pirmajā pusgadā sasniedza 800 tūkstošus latu.