Kopumā pērn dzīvības apdrošināšanā parakstīto prēmiju apjoms noturējies vien 2017. gada līmenī, kas piebremzējis arī visa apdrošināšanas tirgus izaugsmes tempu. Salīdzinājumam – iepriekšējos gados šī veida izaugsme bija vidēji 10%. Iemesls tam, pēc LAA vadītāja Jāņa Abāšina teiktā, ir meklējams notikušajā nodokļu reformā, kas būtiski mazināja uzņēmumu vēlmi piedāvāt saviem darbiniekiem dzīvības apdrošināšanu kā motivācijas sistēmas daļu.

Uzkrājošā dzīvības apdrošināšana, ko vistiešāk ietekmēja nodokļu reforma, ir samazinājusies par 8,4%, uzrāda LAA dati. To vislabāk demonstrē prēmiju apjoms no jauna noslēgtajos līgumos, kas pērn visa gada garumā ir samazinājies gadā par 54%, bet pērnā gada decembrī, kad praktiski vairs nebija vērojams 2017.gadā noslēgto jauno līgumu efekts, pat par 92%.

«Jau 2018. gada maijā vērsām sabiedrības uzmanību uz samilzušu problēmu uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas tirgū,» saka Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības Indexo izpilddirektors Toms Kreicbergs, kurš novērojis, ka tirgū valda ārkārtīgi augsts izmaksu līmenis, daudzi līgumi ar garantēto ienesīgumu ar garantiju nolemj klientu zaudējumiem, daudzi līgumi ar piesaisti tirgum gandrīz ar garantiju nolemj klientu zaudējumiem vai minimālai peļņai, galvenais iemesls, kādēļ apdrošinātājiem izdodas šo produktu pārdot klientiem, ir valsts nodrošinātie nodokļu atvieglojumi, rezultātā valsts praktiski subsidē apdrošināšanas nozari. Tādēļ viņu nepārsteidz tas, ka apdrošināšanas prēmiju apjoms no jauna noslēgtos līgumos ar 2018. gadu ir strauji krities.

Visu rakstu Par uzkrājošo vairs nav intereses lasiet 18. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!