Ja no vienādojuma tiek izņemts cilvēks, tad tas nozīmē milzīgas pārmaiņas.

Spēkratu tirgū nākotne tiek saistīta ar daļēji autonomo un pat pilnībā pašbraucošo auto uznācienu. Šajā ziņā tradicionālajiem autoražotājiem jāmēģina konkurēt ar tehnoloģiju kompānijām, kurām dažkārt tiek piedēvēta spēja patērētāju paradumu izmaiņas nolasīt ātrāk un precīzāk. Kopumā šā brīža pieņēmums ir, ka autonomo spēkratu uznāciens būs vien laika jautājums. Tas ievērojamas pārmaiņas var radīt citās nozarēs, piemēram, apdrošināšanā.

Parasti tiek klāstīts, ka vairāk nekā 90% no satiksmes negadījumiem izraisa tieši cilvēciska rakstura kļūda. Ja no vienādojuma tiek izņemts cilvēks, tad tas potenciāli nozarei nozīmē milzīgas pārmaiņas.

Jautājumi ir dažādi – ja mašīnu vada robots, tad kurš ir vainīgs, ja bijis kāds satiksmes negadījums? Tiek lēsts, ka šādā gadījumā rēķins var tikt piestādīts, piemēram, ražotājam, nevis par to ir atbildīgs apdrošināšanas pircējs, kas bieži vien ir pats šoferītis. «Automašīnas vadītājs vairs nebūs tā riskantā lieta. Atbildība no individuālā braucēja, visticamāk, tiks pārnesta uz ražotāju un programmatūras izstrādātāju,» sprieduši, piemēram, ASV Indianas Universitātes profesori. Tas var nozīmēt, ka apdrošinātāji savas polises piedāvā uzņēmumiem, kuri ražo gan pašus šos spēkratus, gan to drošības tehnoloģijas. Ja kaut kas noiet greizi, tie arī šādā gadījumā var tikt saukti pie atbildības. Kopumā gan tas var izrādīties ļoti sarežģīti un prasīt lielu apdrošinātāju enerģiju un tādējādi investīcijas visdažādāko datu apstrādē. Šobrīd gan finanšu jomā, gan vairākos citos uzņēmējdarbības sektoros gluži kā Svētais Grāls ir tā saucamo lielo datu apgūšana. Proti, to pareiza apkopošana, piemēram, jau laikus var likt noprast, kāda ir aktuālā situācija un kādi lēmumi, balstoties uz to, ir jāpieņem.

Bloomberg jautā – ja kāds sensors pēkšņi nav strādājis, kas ir vainīgs – ražotājs vai tā piegādātājs? Vēl – ja auto sistēmām pazudis nepieciešamais savienojums ar internetu, tad vainīgs ir ražotājs vai interneta piegādātājs? Tāpat – ja spēkrata īpašnieks nav atjauninājis attiecīgo programmatūru, vai notiekošais negadījums jau ir viņa paša vaina? Vēl dažādi traucējumi var skart šādas pārvietošanās arvien datiem bagātāko virtuālo infrastruktūru. Izaicinājumu un neskaidrību ir daudz. Daži pauž viedokli, ka nākotnē šo jomu nāksies mēģināt sakārtot valdībām. Ir arī spekulācijas, ka kādā brīdī sagaidāms apdrošinātāju un spēkratu ražotāju apvienošanās darījumu vilnis.


Visu rakstu lasiet 3. jūnija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.