Vecāki Igaunijā uzkrājumam bērnu nākotnei vidēji mēnesī novirza 43 eiro. Latvijā summa, ko ik mēnesi uzkrājumam novirza vecāki, ir zemāka – 37 eiro, bet Lietuvā tā ir viszemākā – 34 eiro, liecina SEB dzīvības apdrošināšanas apkopotie dati Baltijā.
Ņemot vērā, ka lielākā daļa vecāku sāk veidot uzkrājumus bērniem no 6 gadu vecuma, kopējais starta kapitāls, ko uz pilngadību varētu saņemt jaunieši Igaunijā, ir 6,6 tūkstoši eiro, Latvijā – 5,7 tūkstoši eiro, bet Lietuvā – 5,3 tūkstoši eiro.
Salīdzinājumā ar 2017. gadu pērn summa, ko ik mēnesi vecāki novirza bērnu uzkrājumam, pieaugusi visā Baltijā: Igaunijā – par 4 eiro, Latvijā – par 3 eiro, bet Lietuvā – par 1 eiro. Aktīvāk uzkrājumus bērna nākotnei visā Baltijā veido sievietes, turklāt visaktīvākās ir tieši māmiņas Latvijā.
Arī Lietuvā, kur vienmēr aktīvāki bija vīrieši, pērn 51% no uzkrājošās apdrošināšanas līgumiem noslēdza sievietes. Toties vīrieši tradicionāli novirza uzkrājumam bērna nākotnei lielākas summas. Savukārt, salīdzinot kopējo noslēgto līgumu skaitu, var secināt, ka Lietuvā daudz vairāk ģimenes veido uzkrājumus bērnu nākotnei.
«Runājot par uzkrājuma veidošanas mērķiem, vecāki visbiežāk min izglītību – ar savlaicīgi uzkrāto kapitālu jaunieši pēc skolas varēs izvēlēties, kur turpināt mācīties: savā valstī vai pat aizbraukt uz ārzemēm. Svarīgākais, ka viņiem būs iespēja mācīties to, ko viņi vēlas, vai arī izmantot uzkrāto kapitālu citu savu mērķu realizēšanai. Turklāt, pateicoties iespējai atgūt pārmaksāto ienākuma nodokli, uzkrātā summa var būt vēl lielāka», skaidro SEB dzīvības apdrošināšanas vadītāja Kristīne Lomanovska.
Saskaņā ar SEB dzīvības apdrošināšanas veiktās aptaujas datiem, 32% respondentu zina par iespēju atgūt pārmaksāto ienākuma nodokli par uzkrājumos veiktajām iemaksām un regulāri šo iespēju izmanto. Vienlaicīgi tik pat daudz aptaujāto atzīst, ka vispār neko nezina par nodokļu atvieglojumiem un neko par šo iespēju nebija dzirdējuši.
Savukārt 23% respondentu atklāj, ka par nodokļu atvieglojumiem viņi esot informēti, bet šo iespēju neizmanto, jo neveic uzkrājumus. Apmēram 11% aptaujāto atzīst, ka par iespēju viņi esot informēti, bet viņiem trūkst zināšanu, kā to izmantot. Un vien 3% respondentu pārliecināti, ka iesniegt ienākumu deklarāciju ir sarežģīti, tāpēc viņi pat nemēģina atgūt pārmaksāto ienākuma nodokli.
