«Uzrunāti starptautiskie apdrošināšanas brokeri, kas piemeklē atbilstošu produktu, uzrunāta Latvijas a/s BTA, lai izstrādā modeli sējumu apdrošināšanai. No savas puses cenšamies palīdzēt, lai šoreiz modelis būtu izdevīgs abām pusēm,» DB atklāja lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības k/s Latraps izpilddirektors Edgars Ruža, piebilstot, ka paralēli notiek sarunas arī ar Vācijas Vereinigte Hagel, kas specializējusies sējumu apdrošināšanā un darbojas pēc kooperatīvu principa. Šai kompānijai gan esot nedaudz bail no Latvijas, zināja stāstīt E. Ruža, to skaidrojot ar klimatisko ap­stākļu dēļ ciestiem lieliem zaudējumiem pērn Lietuvā, kur sējumus Vācijas kompānija apdrošina jau četrus gadus.

Latraps, kas šobrīd apvieno vairāk par 600 zemniekiem no visas Latvijas, vadītājs atzina, ka jau marta beigās sējumiem būtu jābūt apdrošinātiem pret dažādiem vasaras riskiem, piemēram, krusu, lietavām, vētru. Būs vai nebūs apdrošināšana - ir svarīgs jautājums arī no kreditēšanas nosacījumu viedokļa. Apdrošināšanas būtība: saņemt atlīdzību, ja minēto risku iestāšanās rezultātā zamnieks zaudējis būtisku daļu vai pat visus sējumus. Atlīdzība ir svarīga ne tikai, lai būtu nauda (kas kompensētu tos ienākumus, ko gūtu no ražas pārdošanas), bet arī, lai varētu iepirkt jaunu ražu.

«Daudzi zemnieki izmanto nākotnes pārdošanas līgumus, proti, tie šobrīd slēdz līgumus, fiksē cenas, jau pārdod ražu. Ja ražas nebūs, tā jāiepērk no malas, bet to nevar izdarīt, ja nav naudas,» skaidro E. Ruža. Apdrošināšanas atlīdzība tad varētu kalpot kā drošības spilvens līguma saistību izpildei. Tāpat jārēķinās ar citām saistībām, šobrīd saasinājies arī zemes iegādes jautājums. Par iepriekšējos gados ciestajiem zaudējumiem E. Ruža nemācēja teikt, bet kā piemēru minēja Zemgali, kur zemniekiem pērn bojā aizgāja 60-80% ziemāju. Krusas un vētras dēļ ciestie zaudējumi, ja arī valsts līmenī neesot lieli, tad zemniekam nopostīta raža trīs dienas pirms kulšanas ir katastrofa.