Viņš norādīja, ka solidaritātes nodoklis tika radīts laikā, kad bankām bija palielināta peļņa saistībā ar augstajām procentu likmēm. Attiecīgi šogad no banku sektora šī nodokļa maksājumos tiks izņemti 93 miljoni eiro, bet nākamajā gadā tiks izņemti 110 miljoni eiro.
"Tā ir nauda, kas tiek izņemta papildu pārējiem nodokļiem, kas banku sektoram ir jāmaksā," piebilda Cērps.

Viņš minēja, ka Latvijā kreditēšana šobrīd attīstās lielā mērā saistībā ar to, ka vairākus gadus aktivitāte bija samērā zema un ar to, ka ir samazinājušās procentu likmes.

Cērps arī norādīja, ka no šī nodokļa bāzes kā minimums varētu vismaz izņemt jauno kreditēšanu, lai netraucētu tam, ka nākamajā gadā kreditēšana attīstās tikpat veiksmīgi, kā tas ir noticis šogad.

Pēc asociācijas vadītāja teiktā, bankām nav pārliecības, ka kreditēšana nākamajā gadā Latvijā attīstīsies tikpat veiksmīgi kā šogad, ja netiks veiktas izmaiņas. "Mums par to nav pārliecības," sacīja Cērps.

Solidaritātes iemaksu likums, kas stājās spēkā no 2025. gada, nosaka pienākumu Latvijā reģistrētām kredītiestādēm un citu valstu kredītiestāžu filiālēm trīs gadus veikt solidaritātes iemaksas. Pieņemot likumu, ar solidaritātes iemaksām 2025. gada budžetā bija plānots iegūt 96 miljonus eiro, 2026. gadā - 60,8 miljonus eiro, bet 2027. gadā - 66 miljonus eiro.

Pēc Finanšu ministrijas datiem, solidaritātes iemaksas šogad deviņos mēnešos veiktas 55,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 10,6% mazāk, nekā plānots.