Finanses
2016. gada 28. septembris 15:29
SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars
Valsts garantiju programma ir sniegusi reālu ieguvumu daudzām ģimenēm, uzlabojot iespējas tikt pie sava mājokļa, kā arī atdzīvinājusi nekustamā īpašuma tirgu kopumā. Pateicoties iedzīvotāju aktivitātei, ka arī Altum programmas ieviešanai, šogad būtiski pieaudzis privātpersonām piešķirtais finansējuma apjoms – pirmajā pusgadā SEB banka piešķīrusi gandrīz 51 miljonu eiro privātpersonām mājokļa iegādei, kas ir trīsarpus reizes vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Apmēram 40% no SEB piešķirtiem mājokļa kredītiem šobrīd ir ar valsts atbalstu. Kopumā programmas ietvaros SEB banka ir apstiprinājusi jau vairāk nekā 900 aizdevumu ģimenēm ar bērniem.
Tiem, kas vēlas iegādāties nekustamo īpašumu, visgrūtākais ir sakrāt pietiekami daudz līdzekļu pirmās iemaksas veikšanai. Pirmā iemaksa kā galvenais ierobežojošais faktors it īpaši ir jaunām ģimenēm, kad vecāki strādā labi algotu darbu un var atļauties atmaksāt aizdevumu, bet viņiem nav tik vienkārši sakrāt summu pirmajai iemaksai - tas prasa daudz laika, jo vēl ir jāmaksā, piemēram, par īrēto dzīvokli. Pateicoties valsts garantijām ir iespējams samazināt pircēja līdzdalības apmēru – tādējādi banku finansējuma apjoms var sasniegt līdz pat 95% no pirkuma summas.
Tieši tāpēc uzskatam, ka valsts atbalsta programma obligāti jāturpina, ņemot vērā, ka tā nerada lielu slodzi uz kopējo valsts budžetu. Ierēdņi gan saka, ka tas esot papildu slogs budžetam. Es gan uzskatu, ka nekāda sloga nav. Šis atbalsts būtībā ir valsts galvojums pirmajai iemaksai. Valstij tas var kļūt par slogu tikai tad, ja kāds kredīta ņēmējs nemaksā. Mūsuprāt, valsts atbalsta programmu būtu vērts pat paplašināt, iekļaujot atbalstāmo sarakstā arī jaunos speciālistus, jo savs mājoklis varētu palīdzēt noturēt jauniešus Latvijā. Un to veiksmīgi pierādīja arī Igaunijas piemērs, kur valsts jau kopš 2001. gada atbalsta ne tikai ģimenes, bet arī jauniešus.
Valsts garantiju programma ir sniegusi reālu ieguvumu daudzām ģimenēm, uzlabojot iespējas tikt pie sava mājokļa, kā arī atdzīvinājusi nekustamā īpašuma tirgu kopumā. Pateicoties iedzīvotāju aktivitātei, ka arī Altum programmas ieviešanai, šogad būtiski pieaudzis privātpersonām piešķirtais finansējuma apjoms – pirmajā pusgadā SEB banka piešķīrusi gandrīz 51 miljonu eiro privātpersonām mājokļa iegādei, kas ir trīsarpus reizes vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Apmēram 40% no SEB piešķirtiem mājokļa kredītiem šobrīd ir ar valsts atbalstu. Kopumā programmas ietvaros SEB banka ir apstiprinājusi jau vairāk nekā 900 aizdevumu ģimenēm ar bērniem.
Tiem, kas vēlas iegādāties nekustamo īpašumu, visgrūtākais ir sakrāt pietiekami daudz līdzekļu pirmās iemaksas veikšanai. Pirmā iemaksa kā galvenais ierobežojošais faktors it īpaši ir jaunām ģimenēm, kad vecāki strādā labi algotu darbu un var atļauties atmaksāt aizdevumu, bet viņiem nav tik vienkārši sakrāt summu pirmajai iemaksai - tas prasa daudz laika, jo vēl ir jāmaksā, piemēram, par īrēto dzīvokli. Pateicoties valsts garantijām ir iespējams samazināt pircēja līdzdalības apmēru – tādējādi banku finansējuma apjoms var sasniegt līdz pat 95% no pirkuma summas.
Tieši tāpēc uzskatam, ka valsts atbalsta programma obligāti jāturpina, ņemot vērā, ka tā nerada lielu slodzi uz kopējo valsts budžetu. Ierēdņi gan saka, ka tas esot papildu slogs budžetam. Es gan uzskatu, ka nekāda sloga nav. Šis atbalsts būtībā ir valsts galvojums pirmajai iemaksai. Valstij tas var kļūt par slogu tikai tad, ja kāds kredīta ņēmējs nemaksā. Mūsuprāt, valsts atbalsta programmu būtu vērts pat paplašināt, iekļaujot atbalstāmo sarakstā arī jaunos speciālistus, jo savs mājoklis varētu palīdzēt noturēt jauniešus Latvijā. Un to veiksmīgi pierādīja arī Igaunijas piemērs, kur valsts jau kopš 2001. gada atbalsta ne tikai ģimenes, bet arī jauniešus.
Valsts atbalsta programmai mājokļa iegādei ģimenēm noteikti jārod līdzekļi, jo šobrīd aptuveni 40% mājokļa kredītu tiek izsniegti ar valsts atbalstu, norāda banku pārstāvji.
Programmu gan būtu nepieciešams modificēt, taču, kamēr nav veiktas izmaiņas, tā jāturpina līdzšinējā apmērā.
Db.lv jau rakstīja, ka valdība otrdien uzklausīja ekonomikas ministra Arvila Ašeradena (V) ziņojumu par iespējām nākamgad finansēt mājokļu programmu. Ekonomikas ministrs stāstīja, ka nepietiks ar iepriekš plānotajiem ieņēmumiem no termiņuzturēšanās atļauju tirdzniecības.
«Nākamgad programmai nepieciešami 8,5 miljoni eiro, no kuriem 2,5 miljoni eiro tiks ņemti no termiņuzturēšanās atļaujām. Līdz ar to trūkst seši miljoni eiro. Ekonomikas ministrija piedāvāja sašaurināt to personu loku, kas varētu pretendēt uz valsts galvojumu mājokļu programmā, taču šis priekšlikums tika noraidīts. Man nav risinājuma, kur ņemt naudu. Neuzņemos to meklēt Ekonomikas ministrijas apcirkņos. Tāpēc mums visiem jādomā, kur ņemt trūkstošos līdzekļus,» uzsvēra Ašeradens.
Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne norādīja, ka gadījumā, ja trūkstošos sešus miljonus eiro nevar atrast Ekonomikas ministrijā, tad valdībai jālemj, kā rīkoties. Vienlaikus viņa atzina, ka no budžeta finansēt mājokļu programmu nav iespējams.
Sīkāk ar banku ekspertu komentāriem iespējams iepazīties galerijā augstāk!
