«ABLV Bank» likvidācijas procesa ietvaros turpinās kreditoru pārbaudes un aktīva sadarbība ar virkni iesaistīto institūciju, tostarp Finanšu izlūkošanas dienestu un tiesībsargājošajām iestādēm, dienestiem nododot tūkstošiem dokumentu, lai viestu skaidrību un pārbaudītu izteiktās aizdomas par bankas darbību,atzīmēja bankas likvidators Andris Kovaļčuks.

Viņš sacīja, ka banka reaģē un sniedz atbildes uz visiem pieprasījumiem, izsniedzot nepieciešamos dokumentus un citu informāciju, tostarp par bankā pieņemtajiem lēmumiem.

«Tas ir mūsu pienākums. Esam ieinteresēti, lai notiktu rūpīgas pārbaudes gan par kreditoriem, gan bankas darbību, izvērtējot visas publiski izteiktās aizdomas par iespējamajiem pārkāpumiem. Vai tādi ir bijuši, vērtēs tiesībsargājošās iestādes. Esam atvērti sadarbībai un visa informācija tiek sniegta gan proaktīvi, gan reaģējot uz pieprasījumiem. Dokumentu skaits, kas nodots dažādām institūcijām, jau sasniedz vairākus tūkstošus,» teica Kovaļčuks.

Tāpat viņš norādīja, ka EY turpina kreditoru pārbaudes. Savukārt, komentējot Finanšu izlūkošanas dienesta iepriekš pausto, ka bankā iesaldēti apmēram 100 miljoni iespējami aizdomīgas naudas, Kovaļčuks norādīja, ka ar dienestu kopumā izveidojusies pragmatiska sadarbība - tās ietvaros ne tikai nodoti visi vēsturiskie dati par kreditoriem, bet arī tiek sniegta papildu informācija par bankas speciālistu veiktajām pārbaudēm. Par to, cik pamatotas bijušas kreditoru naudas iesaldēšanas, Kovaļčuks atteicās komentēt, norādot, ka tā ir Finanšu izlūkošanas dienesta funkcija veikt vai neveikt šādas darbības - pamatotību naudas iesaldēšanai pēc tam vērtē policija, bet pēc tam tiesa.

«Visas bankas ziņo par aizdomīgiem darījumiem. Vai vienmēr var ar 2019.gada acīm skatīties uz notikumiem un noteikumiem, kādi bija 2013.gadā, ir atklāts jautājums, taču mēs šajā retorikā neiesaistāmies, bet pildām visas likumdošanā noteiktās prasības,» pauda Kovaļčuks.

Jau ziņots, ka maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, «ABLV Bank» akcionāri ārkārtas sapulcē 2018.gada 26.februārī nolēma pašlikvidēties, savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome 2018.gada 12.jūnijā atļāva «ABLV Bank» sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu. Eiropas Centrālā banka no 2018.gada 12.jūlija ir anulējusi «ABLV Bank» izsniegto licenci. 

"ABLV Bank» problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīklu ("FinCEN") 2018.gada februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas «ABLV Bank» par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. «FinCEN» publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka «ABLV Bank» vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām. «ABLV Bank» apsūdzības ir noraidījusi, un tās advokāti ASV aicinājuši «FinCEN» publicēto paziņojumu atsaukt.