Banku kopējā noguldījumu apjomā NVS klientu īpatsvars sarucis līdz 5%, taču pēdējā laikā notikusī klientu sijāšana atstājusi ievērojamu negatīvu ietekmi uz kredītiestāžu rezultātiem – krīt gan ienākumu, gan kapitāla apjomi, gan parādās mīnusi banku peļņas rādītājos.

Pagājis vairāk nekā pusgads kopš skandalozajiem notikumiem Latvijas finanšu sektorā, kas izmainīja visu turpmāko nozares attīstību. Kopš tā laika Latvijā strādājošās nerezidentu klientus apkalpojošās bankas izpurinājušas savus starptautisko klientu portfeļus, vairumu klientu atmetot. Tajā pašā laikā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvji uzsver, ka komisijas savulaik pieprasītie paaugstinātie stabilitātes rādītāji ārvalstu segmenta bankām ir attaisnojuši sevi, jo tagad tas ir stingrs pamats, kā, pildot saistības pret klientiem, vienlaikus radikāli mainīt biznesa modeli.

Tādējādi patlaban dominējošs apjoms noguldījumu ir tieši Latvijas klientu līdzekļi. Kā liecina FKTK dati, kopš 2015.gada nerezidentu klientu apmērs bankās sarucis par 74%, augusta beigās sasniedzot 3,2 miljardus eiro, un patlaban kopējā kredītiestāžu piesaistīto noguldījumu apjomā to īpatsvars veido 20,5%. Tādējādi kopš 2015.gada no bankām aizplūduši deviņi miljardi eiro nerezidentu klientu naudas.

Bankas iezīmējušas savu turpmāko darbības ceļu, taču daļai, lai arī tās ir apņēmības pilnas darbu turpināt un orientēties uz vietējo un ES klientu apkalpošanu, finanšu rādītāji liecina par ko citu. Pēc Finanšu nozares asociācijas datiem, jūnija beigās banku sektora kopējie aktīvi sasniedza 24,5 miljardus eiro, un, sākot ar 2016. gadu, banku bruto aktīvu vērtība ir pakāpeniski samazinājusies, kas saistāms ar darbības stratēģijas maiņu un kapitāla izmaksu optimizāciju. Šā gada otrajā ceturksnī banku aktīvu vērtība samazinājās par 1,2 miljardiem eiro jeb 5%, savukārt kopš 2018. gada sākuma kopējā bruto aktīvu vērtība ir samazinājusies par 12% jeb 3,9 miljardiem eiro, sasniedzot zemāko līmeni kopš 2007. gada. Kopējais aktīvu kritums kopš 2016. gada sākuma ir 23% jeb 7,5 miljardi eiro. Tādējādi kredītiestāžu ienākumi sarūk, aktīvu apjoms samazinās, arī kapitāla pietiekamības rādītāji daļai banku ir neapskaužami, un bankas meklē veidus, kā tos uzlabot.

Uzraugs stāsta, ka darbs ar bankām patlaban ir procesā. Banku biznesa modeļa maiņa ir ļoti individuāls process - dialogs ar uzraugu, kas joprojām turpinās, pašreizējo situāciju raksturo FKTK Komunikācijas daļas vadītāja Ieva Upleja, stāstot, ka par laika grafiku un būtiskākajiem uzrauga secinājumiem, tendencēm plānots sīkāk informēt tuvākajās nedēļās.

«Kopš marta, kad ārvalstu klientus pamatā apkalpojošās bankas saņēma FKTK uzdevumu pārskatīt līdz šim īstenoto biznesa pieeju atbilstoši notiekošajām un plānotajām izmaiņām sektora klientu struktūrā - klientu bāzes revīzija, atteikšanās no pārāk riskantā segmenta (jau kopš 2016. gada), ir noticis būtisks ārvalstu noguldījumu samazinājums, sākot dominēt iekšzemes un ES noguldījumiem, kuru apjoms kopā jau sasniedzis 90% no visiem noguldījumiem. Šī ir radikāli atšķirīga situācija biznesa attīstībai,» raksturo I. Upleja.

Visu rakstu Aizplūduši miljardi lasiet 19. oktobra laikrakstā Dienas Bizness. Pērc un lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.