Valsts prezidents uzsvēra, ka banku loma ir jaunu kanālu izveidē zaļās enerģijas finansēšanai.

Klimata pārmaiņas un aiziešana no fosilās enerģijas ir lielākais mūsdienu izaicinājums, turklāt Krievijas agresija Ukrainā izraisījusi enerģētisko krīzi un pieaugošu inflāciju visā Eiropā, uzsvēra Levits.

Vienlaikus, Levita ieskatā, Krievijas agresija paātrinās pāreju uz tīrākiem enerģijas avotiem, kas patlaban vēl nenotiek pietiekami ātri.

Tādēļ, pēc viņa teiktā, patlaban ir īstais laiks atbrīvoties no atkarības no Krievijas fosilajiem energoresursiem.

Kā informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra komunikācijas speciāliste Elīna Kresa, Levits konferencē arīdzan norādīja, ka 21.gadsimtā centrālo banku loma mainās, taču to neatkarība ir daļa no mūsdienu ekonomikas vispārpieņemtās gudrības, un tai arī turpmāk tādai jābūt.

Valsts prezidents atzīmēja, ka Latvijas un Eiropas partneru uzdevums ir koncentrēties uz kopīgiem mērķiem aizvien sarežģītākas mūsdienu ekonomikas apstākļos.

"Mūs vieno ne tikai viena valūta. Mums ir kopīgas vērtības, likumi un intereses, kas vienmēr ir jāaizstāv. Eiropas Savienības spēks ir ciešā sadarbībā savā starpā un sadarbība ar transatlantiskajiem un līdzīgi domājošiem partneriem," pauda prezidents.

Uzrunājot Eiropas finanšu sektora līderus, Levits norādīja, ka Latvija zina, ko nozīmē transformēt ekonomiku un ka Latvijas Banka kopš neatkarības atjaunošanas 1991.gadā ir bijusi finanšu sistēmas centrā.

"Latvijas Banka ir mūsu finanšu sistēmas centrs, tā ir mūsu valsts stabilizējošais un virzošais spēks. Tāpēc ir likumsakarīgi, ka šodien mūsu centrālā banka ir viena no galvenajām institūcijām, kas veicina pārmaiņas un palīdz risināt mūsu sabiedrības nākotnes izaicinājumus," uzsvēra prezidents.

Levits izcēla centrālās bankas rīcību par visaptverošu ilgtspējas mērķu iekļaušanu monetārajā politikā, kā arī aicināja komercbanku sektoru pārstāvjus aktīvāk iesaistīties Latvijas tautsaimniecības nākotnes veidošanā. Tāpat viņš norādīja, ka Latvijai ir jāattīsta kapitāla tirgus, lai valstij būtu pieejami jauni finansējuma un investīciju kanāli zaļās transformācijas jomā.

Valsts prezidents arī savā runā pievērsās Eiropas Centrālās Bankas iniciatīvai ieviest digitālo eiro, lai aizsargātu maksājumu autonomiju un monetāro suverenitāti.

"Lai nodrošinātu, ka iedzīvotāji arī turpmāk var uzticēties mūsu valūtai, mums jānodrošina, ka šajā procesā prioritāte tiek piešķirta privātumam. Paralēli tehnoloģiju attīstībai mums aktīvi jādefinē jauni tiesību principi, lai izvairītos no riskiem un kaitējuma pilsoņu tiesību un brīvību ierobežošanā," atzīmēja Levits.