Banku finanšu rādītāji pēdējā gada laikā pasliktinājušies. To izjūt arī klienti, piesakoties aizdevumam un saņemot dārgākus pakalpojumus vai atteikumu sadarboties. Šajā gadā darbs izaicinājumu pilnajā vidē turpināsies, gaidot Moneyval vērtējumu.

Rādītāju kritums

Pēdējā gada notikumi banku sektorā ietekmējuši kredītiestāžu darbības rādītājus, un šā gada pirmajā ceturksnī banku sektora kopējie bruto aktīvi sasnieguši 22,9 miljardus eiro, pēdējos 12 mēnešos sarūkot par 11% jeb 2,8 miljardiem eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas dati. Tās eksperti skaidro, ka aktīvu vērtības samazināšanās iemesli 2018. gadā ir ABLV bank licences anulēšana 2018. gada 3. ceturksnī, banku darbības stratēģijas, biznesa modeļa maiņa un kapitāla izmaksu optimizācija. Rezultātā sektora kopējais kapitāls sasniedzis 2,8 miljardus eiro, kas ir par 2% mazāk nekā pērnā gada nogalē un par 8% mazāk nekā pirms gada. Asociācijas dati liecina, ka kopējā banku kapitāla augstākais punkts tika sasniegts 2015. gada beigās, kad tas bija 3,3 miljardi eiro, un kopš tā laika kopējais kapitāls ir samazinājies par 16%.

Norises sektorā ietekmējušas arī banku sektora pelnītspēju – 1. ceturksnī banku neauditētā peļņa sasniedza 67 miljonus eiro, kas ir par 26% jeb 24 miljoniem eiro mazāka, salīdzinot ar 2018. gada 1. ceturksni.Banku sektora noguldījumu apjoms sasniedzis 16,7 miljardus eiro. Ceturkšņa laikā noguldījumu apjoms pieaudzis par 2% jeb 0,35 miljardiem eiro, bet pēdējā gada laikā noguldījumi sarukuši par 8% jeb 1,4 miljardiem eiro. Loģiski, ka būtisks samazinājums vērojams tieši ārvalstu noguldījumu apjomā. Kā uzsver Vilnis Purviņš, Latvijas Bankas ekonomists, mājsaimniecību noguldījumu pieaugums atspoguļo bezdarba sarukumu un joprojām augsto darba algu kāpumu. Tomēr, ja turpināsies 1. ceturksnī vērojamā darba samaksas pieauguma palēnināšanās, arī mājsaimniecību noguldījumu kāpums varētu kļūt lēnāks. Savukārt uzņēmēju līdzekļu svārstības banku kontos, iespējams, norāda uz uzkrājumu nevienmērīgu izmantošanu investīciju veikšanai un importa darījumu apmaksai. 

Pārskati buksē

Bankām, kas iepriekš apkalpoja nerezidentus, pagaidām visi procesi buksē, kā rezultātā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) aprīļa beigās pieņēma lēmumu par sodu piemērošanu vairākām bankām, jo tās līdz Kredītiestāžu likumā noteiktajam termiņam – 1. aprīlim – nebija iesniegušas 2018. gada pārskatu kopā ar zvērināta revidenta ziņojumu, kā arī tie nebija laikus publiskoti. FKTK skaidro, ka pieprasīja bankām papildu informāciju par likuma normu neievērošanas apstākļiem un individuāli izvērtēja katras iestādes situāciju, papildus ņemot vērā situāciju auditoru sektorā, jo kavēšanos revidētu gada pārskatu sagatavošanā un publiskošanā radīja arī tas, ka vairākas starptautiskas auditorkompānijas šo pakalpojumu nav vēlējušās sniegt, paziņojot par to novēloti vai laužot noslēgtu līgumu ar banku, savukārt vietējā auditoru tirgus kapacitāte ir ierobežota. Izvērtējot šos apstākļus, FKTK padome septiņām bankām piemēroja dažādas sankcijas – gan brīdinājumu, gan soda naudu robežās no 4260 eiro līdz 13,49 tūkst. eiro.

Visu rakstu lasiet 12. jūnija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.