2008. gada jūnijā, uzkrājumu kopapjoms bija 138 miljoni latu, turklāt laikā no 2008. gada jūnija līdz 2009. gada jūnijam uzkrājumu apjoms desmitkāršojās. Tomēr saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas jaunākajiem datiem, 2010. gadā uzkrājumu apjoms nav pat dubultojies. Pieauguma temps šogad ir sarucis uz pusi, tādēļ bankas to, iespējams, uztvers kā zīmi, ka to problēmas ir mazinājušās.

Latvijas valdība, patiecoties starptautiskajam aizdevumam, bankām sniedz milzīgu atbalstu. Šādi valdība sedz savus izdevumus uz budžeta deficīta pieauguma rēķina. 2010. gada pirmajā pusē valdība Latvijas Bankā nopirka 508 miljonus latu, kurus izmaksāja padotajiem, kā arī uzņēmumiem, no kuriem valsts pērk preces un pakalpojumus. Valdība mērķtiecīgi rīkojās, lai šī nauda nonāktu pie Latvijas turīgākajiem iedzīvotājiem, kuriem ir arī vislielākie parādi bankās.

NRA raksta, ka šobrīd Valda Dombrovska valdība dara visu iespējamo, lai saglabātu turīgā slāņa dzīves līmeni, tai skaitā, iespējas atmaksāt parādus bankām. Valdības izdevumu reālo samazinājumu veido skolu un slimnīcu slēgšana, kamēr pārvaldes iestādes ir tikai mainījušas nosaukumus un to darbinieki – amatus, bet ne darba vietas un reālo atalgojumu.
Sliktas ziņas banku sektoram noteicis arī nesen pieņemtais Maksātnespējas likums, kas liks bankām dzēst daļu no izsniegtajiem kredītiem, ja parādnieks pieteiks savu maksātnespēju likuma noteiktajā kārtībā.

Likuma mērķis ir novērst banku parādnieku bēguļošanu no banku sūtītajiem parādu piedzinējiem, kas parasti nozīmē, ka šie parādnieki ir vēl jo mazāk sasniedzami arī Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekiem. Valdība cer, ka tai izdosies piesaistīt sev nodokļu maksātājus uz komercbanku rēķina.

«Vajadzētu ņemt vērā, ka Latvijā kredītu apjoms, kam ir kavēti maksājumi, jūnija beigās pieauga līdz 28,6% no visiem aizdevumiem, līdz ar to kreditēšanas krīze Latvijā ir ļoti tālu no beigām,» atgādinājis Danske Bank analītiķis Larss Kristensens.