AS «Swedbank» rīcībā nonākusi informācija, ka trešdienas vakarā sākta «mērķtiecīga baumu izplatīšana» par tās stabilitāti, tādēļ pie bankomātiem izveidojušās rindas un atsevišķos bankomātos īslaicīgi beigusies izmaksājamā nauda. Nakts laikā «Swedbank» klientu vēlme izņemt skaidru naudu norimusi, sacīja bankas mediju attiecību vadītājs Janis Krops.

«Nakts laikā ažiotāža ir rimusies. Bankomātu monitoringa sistēma apliecina, ka Daugavpils iedzīvotāji ir devušies pie miera. Visticamāk, arī Daugavpils medijos situācijas skaidrošana ir devusi rezultātus,» teica Krops.

Tāpat viņš atzina, ka bankas klientu vēlme izņemt skaidru naudu bankomātos trešdienas, 23.oktobra, vakarā bija vērojama tikai Daugavpilī. «Citviet Latvijā viss mierīgi. Šis fenomens bija tikai Daugavpilī,» sacīja bankas pārstāvis.

Jautāts, cik būtiski pieauga pieprasījums pēc skaidras naudas izmaksām Daugavpilī, Krops atbildēja, ka izmaksas bija nebūtiskas uz kopējā bankomātu tīklā esošo līdzekļu apmēra fona.

Viņš arī sacīja, ka informācija par baumu izplatīšanu attiecībā uz «Swedbank» stabilitāti ir nodota atbildīgajām iestādēm, kuras pārbaudīs bankai radušās aizdomas, «jo šobrīd izskatās, ka baumas tiešām tika izplatītas apzinoties kādas sekas tās var radīt».

Latvijas Krimināllikumā ir noteikta atbildība par nepatiesu datu vai ziņu izplatīšana par Latvijas finanšu sistēmas stāvokli.

Par apzināti nepatiesu datu vai ziņu izplatīšanu par Latvijas finanšu sistēmas stāvokli draud kriminālatbildība. Krimināllikumā par šādām darbībām paredzēts sods līdz pat pieciem gadiem cietumā.

Banka norāda, ka tā darbojas stabili gan Latvijā, gan citās valstīs. «Par to liecina arī šodien izziņotie 3.ceturkšņa darbības rādītāji - Latvijā vien bankas peļņa šī gada deviņos mēnešos ir 83 miljoni eiro,» uzsvēra Krops.

Bankas pārstāvis papildināja, ka baumas par kredītiestādes stabilitāti tiekot izplatītas pa dažādiem kanāliem, tai skaitā sociālajos tīklos un «Whatsapp» ziņās. Par notikušo esot informēts gan Valsts drošības dienests, gan Valsts policija, gan Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Par apzināti nepatiesu datu vai ziņu izplatīšanu par Latvijas finanšu sistēmas stāvokli draud kriminālatbildība. Krimināllikumā par šādām darbībām paredzēts sods līdz pat pieciem gadiem cietumā.

Kā ziņots, «Swedbank» interneta mājaslapā publiskotais finanšu pārskats liecina, ka 2019.gada deviņos mēnešos «Swedbank» grupas peļņa Latvijā bija 79,569 miljoni eiro, kas ir par 3,6% mazāk nekā 2018.gada deviņos mēnešos, bet pašas «Swedbank» peļņa samazinājusies par 2,1% un bija 83,31 miljons eiro.

«Swedbank» grupas Latvijā aktīvi 2019.gada septembra beigās bija 5,687 miljardi eiro, kas ir par 2,5% jeb 147,745 miljoniem eiro mazāk nekā 2018.gada beigās, kad grupas aktīvi bija 5,835 miljardi eiro, liecina publiskotais finanšu pārskats.

Bankā informēja, ka «Swedbank» tīrie procentu ienākumi salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu ir auguši par 5%, galvenokārt kredītportfeļa izaugsmes dēļ. Kredītportfelis ir palielinājies par 6%, kur izaugsmi nodrošināja pieaugums gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību kredītportfelī.

Savukārt tīrie komisiju ienākumi 2019.gada deviņos mēnešos sarukuši par 1%. Zemākus ienākumus no ieguldījumu pārvaldīšanas kompensēja lielāki ieņēmumi no maksājumu karšu un maksājumu apkalpošanas. Tikmēr citi ienākumi ir palielinājušies par 10%, galvenokārt augot ienākumiem apdrošināšanas jomā.

Tāpat pieauguši kopējie izdevumi. Augstākas personāla izmaksas un ieguldījumi digitālajos risinājumos ir veicinājuši izmaksu kāpumu par 4%.

Kredītuzkrājumi sasniedza miljonu eiro, salīdzinot ar uzkrājumu atbrīvošanu miljona eiro apmērā attiecīgajā periodā pērn.

Vienlaikus «Swedbank» piesaistīto noguldījumu apmērs audzis par 1%.

Šogad deviņos mēnešos «Swedbank» par savu banku izvēlējušies teju 30 000 jaunu klientu, tostarp 19 000 ir jaunieši vecumā līdz 26 gadiem.

2018.gada deviņos mēnešos «Swedbank» grupa Latvija strādāja ar peļņu 82,587 miljonu eiro apmērā, bet pašas «Swedbank» peļņa bija 85,062 miljoni eiro.

Pēc aktīvu apmēra «Swedbank» ir lielākā banka Latvijā.