Savukārt banku darbība kreditēšanā ir nepietiekama – tā Finanšu nozares asociācijas (FNA) rīkotajā konferencē Digitalizācija un automatizācija – uzņēmumu konkurētspējas atslēga 21. gadsimta tirgū secināja FNA Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs un SEB bankas valdes loceklis Kārlis Danēvičs.

Tiesa, diskusijas pamattēmu sākumā pilnībā aizēnoja AML (anti money loundering) prasību radītie blakusefekti.

Runājot līdzībās ar deju, kurā vieni no partneriem ir uzņēmēji, bet otri ir bankas, K. Danēvičs norādīja, ka šobrīd uzņēmēji ir aktīvākais un stiprākais partneris, bet bankas uzvedas nogaidoši un mudināmi. 17. oktobra konferences paneļdiskusijas noslēgumā dalībnieki tomēr atklāja arī ar digitalizāciju un automatizāciju saistītos izaicinājumus Latvijā.

Konferences paneļdiskusija faktiski sākās no otra gala, ekonomikas ministram Ralfam Nemiro iesākot ar skaidrojumu par kontu slēgšanu bankās dažādiem uzņēmumiem un atzīstot, ka problēma eksistē, turklāt jau šobrīd valstij ir praktiskas sekas. Proti, ir loģiski vispirms runāt par kontu slēgšanu, jo labi un spēcīgi uzņēmumi, kas varētu ieviest inovācijas, izvēlas pamest valsti, tāpēc ka bankas piesardzības dēļ neatver vai slēdz kontu.

«Runājot ar uzņēmēju organizācijām, top skaidrs, ka problēmas ar kontu atvēršanu ir. Konts tiek slēgts pat uzņēmējiem, kas ilgstoši darbojas. Esmu ticies ar vairākām lielākajām bankām, Finanšu ministriju un pārrunājis, kādēļ tā notiek. Nereti tā ir pašu uzņēmumu vaina, jo uzņēmums nonācis pelēkajā zonā, sadarbojies ar NVS bloka valstīm, kur ir sankciju saraksts. Tajā pašā laikā ir pavisam praktiski piemēri, kuri liek aizdomāties. Piemēram, viens no lielākajiem IKT uzņēmumiem, kas slēdzis kontu, pārtraucis savu darbību Latvijā un atvēris to Lietuvā. Tas nozīmē, ka kapitāls plūdīs uz Lietuvu. Otrs stāsts ir par uzņēmumu, kas strādā militārajā nozarē, arī devies uz banku un nav varējis kontu atvērt! Latvijas uzņēmums, kas strādā ar Aizsardzības ministriju un izpilda militārajā nozarē saņemtus pasūtījumus, arī pārcēlās uz citu valsti!» konferences dalībniekiem atklāja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Ministrs norādīja, ka tā ir problēma, ja uzņēmums, kas ilgstoši strādā Latvijā, piemēram, tranzīta nozarē jau 20 gadus, transportē ogles un, saprotams, sadarbojas ar NVS valstīm jau ilgstoši, piedzīvo konta slēgšanu bez kādiem paskaidrojumiem. «Šādas situācijas būtu jārisina. Bankas šad un tad labprātāk izvairās no klienta, kurš varētu būt saistīts ar NVS valstīm. Tie ir individuāli gadījumi, un tā nav absolūtā prakse, tomēr tā ir nopietna problēma!» uzsvēra R. Nemiro.

Kā vienu no risinājumiem ministrs saredz plašāku pamatojumu par konta slēgšanu vai neatvēršanu uzņēmējiem, lai viņi varētu mainīt situāciju un tomēr strādāt. Pēc ministra teiktā noprotams, ka banku paskaidrojumi nav diez ko plaši un faktiski notiek uzņēmumu izraidīšana no Latvijas biznesa vides, izraidītajam sīkāk neizskaidrojot, kas par vainu un kas ir tas partneris ārvalstīs, ar kuru nevajadzēja sadarboties. «Ir jāparedz iespēja uzņēmējam laboties un turpināt darbu,» tā R. Nemiro.

Visu rakstu lasiet 18. oktobra laikrakstā Dienas Bizness, meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.