Tās veidotais Mājokļa pieejamības indekss šā gada otrajā ceturksnī bijis aptuveni 43 m², kas ir nedaudz mazāk nekā 2010. gada atbilstošajā periodā, kad tas bija 44.8 m², un to galvenokārt ietekmēja patēriņa cenu kāpums un kredītu procentu likmju palielināšanās Euribor pieauguma rezultātā.

Mājokļu kredītu vidējās procentu likmes eiro valūtā bijušas salīdzinoši zemas – jūnijā tās bija par aptuveni pusotru procentpunktu mazākas nekā atbilstošās likmes 2005.–2008. gada laika posmā.

Ja pārējie mājokļu pieejamību ietekmējošie faktori (mājokļu cenas, ienākumi, patēriņa cenas) nemainītos, bet kredītu likmes pieaugtu līdz 2005.– 2008.gada vidējam līmenim, tad mājokļu pieejamība samazinātos par aptuveni 14%. Šajā gadījumā mājokļu pieejamības indekss Rīgā būtu 36.7 m², kas vēl uzskatāms par ienākumiem adekvātu vērtību un neliecinātu par kritisku mājokļu pirktspēju.

Savukārt, ja mājokļu kredītu procentu likmes pie nemainīgiem pārējiem faktoriem pieaugtu līdz 2008. gada vidējam līmenim, mājokļu pieejamība samazinātos par aptuveni 25% salīdzinājumā ar pašreizējo vērtību (indekss šajā gadījumā būtu aptuveni 32 m²), sarēķinājuši SEB bankas speciālisti.

Likmju izmaiņas visvairāk ietekmē garāka termiņa kredītus, savukārt mājokļu kredītiem ar īsāku termiņu šī procentu likmju ietekme ir mazāka, skaidro SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis. Ja mājokļa kredīta termiņš ir 25 gadi, tad euribor pieaugums par vienu procentpunktu vidējam mājokļu kredītam ar mainīgo likmi nozīmētu arī ikmēneša maksājuma palielināšanos par aptuveni 11 – 12%. Kredītam uz 10 gadiem ikmēneša maksājuma pieaugums būtu vien 5%, bet kredītam uz 40 gadiem palielinātu kredīta maksājumu par vairāk nekā 15%.

Iepriekš viņš izteicies, ka iedzīvotāju iespējas iegādāties mājokli, būtiski nepārmaksājot un neuzņemoties pārāk lielu risku, primāri atkarīgas no nekustamā īpašuma cenas. Ja pārējie mājokļu pieejamību ietekmējošie faktori (ienākumi, kredītu procentu likme, patēriņa cenas) nemainītos, bet vidējā sērijveida dzīvokļu cena pieaugtu līdz 2008.gada beigu līmenim (ap 900 eiro/ m²), tad mājokļu pieejamības indekss samazinātos par aptuveni 33% līdz 28.5 m², kas liecinātu par mājokļu cenu neatbilstību ienākumiem. Tad, nemainoties ienākumiem, būtiski (apmēram pusotru reizi) palielinātos laika periods, kas nepieciešams pirmās iemaksas sakrāšanai. Ņemot vērā, ka iedzīvotāju ienākumi tuvākajā nākotnē nepieaugs ļoti strauji un reālo ienākumu kāpums varētu būt rakstāms ar viencipara skaitli, nav iemesla straujam mājokļu cenu kāpumam, kas negatīvi ietekmētu mājokļu pieejamību.

Pēc bankas datiem, sāk palielināties iedzīvotāju interese par mājokļu kredītiem un, ja ekonomikā turpināsies atveseļošanās process, tad nākamgad jaunizsniegto kredītu apjoms būs lielāks nekā 2011.gadā. 2012.gada otrajā pusē varētu beigties līdz šim vērotā mājsaimniecībām izsniegto kredītu apjomu samazināšanās tendence, tomēr saprātīga mājokļu kreditēšana nespēs «uzkarsēt» mājokļu cenas līdz ienākumiem neadekvātiem augstumiem.

Db.lv jau ziņoja, ka 11. augustā trīs mēnešu termiņa starpbanku likmes Euribor vērtība saruka līdz 1,535% atzīmei. Samazinājās arī garāka termiņa Euribor likmes – sešu un 12 mēnešu Euribor likmes noslīdēja attiecīgi līdz 1,726% un 2,063% atzīmēm. Pieaudzis ir to ekonomistu skaits, kuri uzskata, ka likmes pašreizējā līmenī (1,5%) paliks visu šo gadu.