Šie uzņēmumi pie daļas no saviem līdzekļiem varēs tikt tikai bankas likvidācijas kārtībā, un pastāv liela iespēja, ka lielu daļu noguldījumu tie nesaņems vispār.

Jau vēstīts, ka garantēto noguldījumu izmaksai Latvijas Krājbankas gadījumā nepieciešami aptuveni 350 miljoni latu, bet Noguldījumu garantiju fondā ir līdzekļi tikai nepilnu 150 miljonu latu apmērā, trūkstošos 200 miljonus latus nāksies aizņemties no valsts budžeta.

Uz šā gada septembra beigām Latvijas Krābankas kopējais bruto aktīvu apjoms veidoja 675 miljonus latu, noguldījumu apjoms bija 586,9 miljoni latu, bet kredīti – 351 miljons latu, liecina Latvijas komercbanku asociācijas dati.

Saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu garantētās atlīdzības netiek izmaksātas arī centrālo banku un noguldījumu piesaistītāju noguldījumiem, finansu iestāžu noguldījumiem, noguldījumiem, ko izdarījuši noguldījumu piesaistītāja akcionāri, kuriem noguldījumu piesaistītājā ir būtiska līdzdalība, padomes un valdes priekšsēdētājs un locekļi, iekšējā audita dienesta vadītājs, sabiedrības kontrolieris un citi noguldījumu piesaistītāja darbinieki, kuri plāno, vada un kontrolē noguldījumu piesaistītāja darbību un atbild par to, noguldījumiem, kuri noguldītājiem piešķirti ar individuāli noteiktām procentu likmēm vai citiem noteikumiem, ja to izpilde veicinājusi noguldījumu piesaistītāja finansiālā stāvokļa pasliktināšanos, garantētajiem noguldījumiem, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai atzīstami par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem, ja stājies spēkā notiesājošs tiesas spriedums, kā arī garantētajiem noguldījumiem, kuri izriet no prasījuma, kas pret noguldījumu piesaistītāju ir radies vai varētu rasties sakarā ar to, ka noguldījumu piesaistītājs veicis darījumus ar uzrādītāja noguldījumu (depozītu) sertifikātiem vai uzrādītāja obligācijām. Tāpat garantētā atlīdzība nepienākas noguldījumiem, kas saskaņā ar likumu veido noguldījumu piesaistītāja pašu kapitālu.