No kopējās aktīvu vērtības 208 milj. Ls veidoja kredīti, 20 milj. Ls – līdz termiņa beigām turēti ieguldījumi, gandrīz 13 milj. Ls veido ieguldījumi radniecīgo ieņēmumu kapitālā, teju deviņus milj. Ls – ieguldījuma īpašumi, vairāk neka sešus milj. Ls – pārdošanai turētais kustamais un nekustamais īpašums. Tāpat vairāk nekā 48 milj. Ls veidoja līdzekļu apjoms bankas kasē un prasības uz pieprasījumu pret centrālajām bankām.

Bankas kopējais saistību apjoms jūnija beigās bija 564, 6 milj. Ls, tajā skaitā 335 milj. Ls veidoja saistības pret Noguldījumu garantiju fondu, bet noguldījumu kopsumma – 202 milj. Ls.

Latvijas Krājbanka jūnijā atguvusi aktīvus aptuveni četru milj. Ls apmērā, tai skaitā no kredītiem atgūti 4,147 miljoni latu, bet no meitassabiedrību pārdošanas iegūti 16 tūkst. Ls. Savukārt maijā kopējā atgūto aktīvu summa bija vairāk nekā divi milj. Ls.

Jūnijā Latvijas Krājbankas maksātnespējas procesa izdevumi pārsniedza vienu milj. Ls. Lielāko daļu izdevumu (vairāk nekā 526 tūkst. Ls) veidoja izdevumi kredītiestādes mantas un darba telpu uzturēšanai maksātnespējas procesa laikā. Nedaudz mazāk – ap 450 tūkst. Ls – veidoja darbiniekiem izmaksātā darba alga un atlaišanas pabalsti, bet ap 208 tūkst. Ls – administratora un administratora palīga atlīdzībai.

Šā gada maijā kopējie maksātnespējas procesa izdevumi bija 1,079 miljoni latu.

Lēmums par Latvijas Krājbankas bankrota uzsākšanu tika pieņemts maija sākumā pēc bankas administratora – revīzijas kompānijas KPMG Baltics lūguma. Kompānija secinājusi, ka neviens no četriem saņemtajiem bankas sanācijas priekšlikumiem nav praktiski realizējams. Arī Finanšu un kapitāla tirgus komisija apstiprināja bankrota procedūru kā bankas maksātnespējas risinājumu.