Tostarp līdz jūlija beigām administrators atlīdzībā bija saņēmis 1,6 milj. latu, bet augustā administrators un administratora palīgs atlīdzībā saņēmis 110,8 tūkstošus latu.

Līdz jūlija beigām administrators bija atguvis vairāk nekā 30 milj. latu, bet augustā atgūti aktīvi nedaudz vairāk nekā 2,2 milj. latu apmērā, DB informē SIA KPMG Baltics sabiedrisko attiecību konsultants Oskars Fīrmanis. «Šajā summā vēl neietilpst no izsolēm iegūtie līdzekļi, jo uzvarētāji vēl nebija veikuši nosolītās summas iemaksas,» viņš piebilda.

O. Fīrmanis skaidro, ka atlīdzība nav administratora peļņa: «No atlīdzības administratoram pašam ir jāsedz visi izdevumi, kas saistīti ar līdzekļu atgūšanu: tiesvedības procesi gan Latvijā, gan ārzemēs, tāpat arī kredītu administrēšanas izdevumi, kā, piemēram, finanšu speciālistu algas, forensic izpētes (krāpniecības izpētes) izdevumus un naudas piedziņas izdevumus. Turklāt administratora komandā strādā 30 darbinieki uz pilnu slodzi».

Krājbankas administratora atlīdzības apmērs tiek aprēķināts tikai no faktiski atgūtajiem līdzekļiem, turklāt pastāv virkne izņēmumu, par kuru atgūšanu atlīdzība nepienākas, piemēram, nauda, kas iegūta no publiski kotēto vērtspapīru pārdošanas.

Rīgas apgabaltiesa par Krājbankas maksātnespējas administratoru pērn 16. decembrī apstiprināja zvērinātu revidentu komercsabiedrību SIA KPMG Baltic. KPMG Baltic pilnvaroja Jāni Ozoliņu veikt Krājbankas administratora pienākumus. Krājbanku par maksātnespējīgu tiesa pasludināja 2011. gada 23.decembrī, bet 8. maijā tiesa lēma par labu Krājbankas bankrota uzsākšanai.