Saskaņā ar likumu «Par Latvijas Banku» 65% jeb 10,2 miljoni eiro no peļņas tiks ieskaitīti valsts budžetā.

Tīrie procentu ienākumi 2018. gadā bija par 8 milj. eiro lielāki nekā 2017. gadā. Procentu ienākumu pieaugumu par 42.7 milj. eiro ietekmēja procentu ienākumu par ieguldījumiem kāpums 25.5 milj. eiro apjomā, augot procentu likmēm. 

Procentu ienākumi par monetārās politikas operācijām palielinājās par 14.1 milj. eiro galvenokārt sakarā ar 2018. gadā VSAIP ietvaros īstenotajām vērtspapīru iegādēm un lielākiem saņemtajiem negatīvajiem procentiem par kredītiestāžu pieprasījuma noguldījumiem. Procentu izdevumu pieaugumu par 34.7 milj. eiro galvenokārt noteica procentu izdevumu par ieguldījumiem kāpums saistībā ar Latvijas Bankas veiktajiem valūtas riska ierobežošanas darījumiem. 

Realizētais finanšu operāciju rezultāts bija negatīvs (49.7 milj. eiro) pretstatā iepriekšējā gada pozitīvajam rezultātam (33.3 milj. eiro), bet finanšu aktīvu un pozīciju pārvērtēšanas rezultāta atzīšanas peļņas un zaudējumu aprēķinā negatīvais rezultāts bija 47.9 milj. eiro (2017. gadā – 18.8 milj. eiro), un to noteica procentu likmju kāpums nozīmīgākajos Latvijas Bankas ieguldījumu tirgos. Ņemot vērā procentu likmju kāpuma noteikto negatīvo realizēto finanšu operāciju rezultātu un finanšu aktīvu un pozīciju pārvērtēšanas rezultātu, Latvijas Banka izmantoja izveidotos uzkrājumus tirgus riskam un kredītriskam 55.6 milj. eiro apjomā (2017. gadā attiecīgie uzkrājumi tika palielināti par 42.4 milj. eiro).  

Saskaņā ar ECBS un ECB Statūtiem ienākumi, ko eiro zonas NCB gūst, īstenojot Eirosistēmas monetāro politiku, tiek pārdalīti eiro zonas NCB proporcionāli to daļām ECB kapitālā. Latvijas Bankas tīrais monetāro ienākumu pārdales rezultāts 2018. gadā bija 122 tūkst. eiro (2017. gadā – 3.7 milj. eiro). 

Citu bankas darbības ienākumu (9.3 milj. eiro; 2017. gadā – 12.4 milj. eiro) samazinājumu galvenokārt noteica mazāki ienākumi no saistību par emitētajām lata naudas zīmēm pārvērtēšanas. 

Kopējais atzītais finanšu rezultāts, kas ietver arī pārvērtēšanas konta atlikuma pārmaiņas, palielinājās par 30.5 milj. eiro, un to noteica par 39.9 milj. eiro lielāks pārvērtēšanas konta pieaugums galvenokārt tādēļ, ka peļņas un zaudējumu aprēķinā tika atzīts finanšu aktīvu un pozīciju pārvērtēšanas negatīvais rezultāts, savukārt pārskata gada peļņa samazinājās par 9.3 milj. eiro salīdzinājumā ar 2017. gadu.  

Latvijas Bankas darbības finanšu rezultātus turpmāk galvenokārt ietekmēs Eirosistēmas īstenotā monetārā politika un procentu likmju attīstība eiro zonas un ASV finanšu tirgos, jo Latvijas Banka pakļauta procentu likmju riskam.

Jau vēstīts, ka pērn februārī Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču aizdomās par kukuļņemšanu aizturēja Korupcijas apkarošanas un novēršanas birojs. un viņš tika atstādināts no amata. Taču Eiropas Savienības Tiesas (EST) šogad februārī nolēma atcelt lēmumu, ar kuru Rimšēvičs bija atstādināts no amata un 27.februāra rītā I. Rimšēvičs ieradās darbā Latvijas Bankā.