Salīdzinājumā ar 2018. un 2017.gadu skaidrā naudā veikto maksājumu īpatsvars nedaudz pieaudzis - 2018.gadā Latvijas iedzīvotāji skaidrā naudā veica 40% maksājumu, bet 2017.gadā - 42% maksājumu.

Vienlaikus aptaujā, prognozējot, cik daudz iedzīvotāji izmantos skaidro naudu ikdienas norēķinos pēc 10 gadiem, 37% norādījuši, ka tas būs aptuveni tikpat, cik pašlaik, 29% domā, ka mazāk nekā pašlaik, 11% prognozē, ka skaidro naudu pēc 10 gadiem nemaz nelietos, bet 5% uzskata, ka tās īpatsvars tikai kāps.

Latvijas Bankas dati liecina, ka 2019.gada pirmajā pusgadā veikts 262,1 miljons bezskaidrās naudas maksājumu 92,8 miljardu eiro apmērā. No bezskaidrās naudas maksājumiem vairāk nekā 60% veikti ar norēķinu kartēm. Savukārt šogad pirmajā pusgadā veikto zibmaksājumu skaits sasniedza 2,6 miljonus, bet apmērs - 477,2 miljonus eiro.

«Prognozēs par skaidrās naudas izmantošanu 10 gadu tālā nākotnē respondenti dalās divās grupās ar pretējiem viedokļiem, bet abām būtisks arguments ir tehnoloģiju attīstība. Pirmie uzskata, ka tā vairos norēķinu ērtību, padarīs tos drošākus un ātrākus, savukārt otrie uzskata, ka tehnoloģiju attīstība būs saistīta ar kļūmēm vai avārijām, tāpēc skaidrās naudas nozīme un drošība norēķinos saglabāsies arī pēc 10 gadiem,» sacīja SIA «Latvijas fakti» direktors Aigars Freimanis.

Publikācijā arī minēts, ka Latvijā katrs pieaugušais iedzīvotājs septiņu dienu laikā veic vidēji 13,7 maksājumus, no tiem vairāk nekā puse - bezskaidrā naudā. Turpina strauji augt zibmaksājumu skaits: augustā 28% respondentu apgalvoja, ka ikdienā lieto zibmaksājumus, bet pirms pusgada, 2019.gada februārī, apstiprinošu atbildi sniedza 19% aptaujas dalībnieku.