Tādu ainu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas sēdē rādīja Finanšu kapitāla tirgus komisijas dati. 

Jāatgādina, ka uz ārvalstu klientu apkalpošanu orientētajām bankām (to akcionāriem) bija iespēja mainīt savu biznesa modeli, pamest šo tirgu, pārvietot savu banku uz citu valsti. Proti, tas bija saistīts ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku mazināšanu, atsakoties no pārskaitījumu biznesa pamatelementa un fokusējoties uz Latvijas un ES tirgu un klientiem, attīstot jaunus biznesa virzienus un pakalpojumus, no kuriem viens ir kredītu izsniegšana vietējiem un Eiropas klientiem, īpaši mazajam un vidējam biznesam. Finanšu kapitāla tirgus komisijas pārstāvji atzina, ka pašlaik to banku, kuras maina biznesa modeļus, kreditēšanas apjomi atpaliek no iecerētajiem. Vēl vairāk banku, kuras bija vērstas uz ārvalstu klientu apkalpošanu, īpatsvars iekšzemes kredītos 2016. gadā bija 11%, bet 2019. gada jūnijā – tikai 7%. Jāņem vērā, ka pēc Finanšu nozares asociācijas datiem Latvijas banku izsniegto kredītu apmērs šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 2,1% jeb 282,1 miljonu eiro un šogad jūnija beigās bija 13,85 miljardi eiro.

Jāņem vērā, ka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku vietā biznesa modeli mainījušajām bankām ir nākuši citi – kredītrisks, tirgus risks, likviditāte. Minēto iemeslu dēļ arī, iespējams, biznesa modeli mainījušajām bankām kreditēšanas apjomi ir mazāki par sākotnēji plānotajiem apmēriem. Daudzi kredītu pieteikumi ir izskatīšanas procesā, turklāt kreditēšanas problēmas nav saistītas tikai un vienīgi ar banku vēlmi piešķirt līdzekļus, bet gan arī ar potenciālo kredītņēmēju biznesa plāniem, noieta tirgiem un konkurētspēju. Jāsaprot, ka kredītu izsniegšanā daudz kas atkarīgs no bankas kapitāla apmēriem, tās īpašnieku vēlmes atbalstīt banku, vienlaikus izslēgt kādas neveiksmes šajā jomā nav iespējams. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas priekšsēdētājs Gatis Eglītis taujāja par to, vai, mazinot kapitāla pietiekamības un likviditātes prasības, varētu stimulēt biznesa modeli mainījušo banku kreditēšanu. «Palaižot uz leju kaut vai vienu vai divus procentpunktus no kapitāla pietiekamības prasības, jau bankām atbrīvotos ievērojami līdzekļi, kurus varētu novirzīt kreditēšanai,» skaidroja G. Eglītis. Viņš atgādina, ka lielās bankas daļu klientu vairs nevēlas apkalpot un tie migrē uz citām bankām. 

Visu rakstu lasiet 27. septembra laikrakstā Dienas Bizness, meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.