«Jaunu kredītu bankā saņem vidēji 85 mājsaimniecības mēnesī. Katrs piektais kredīts jeb 20% no jaunajiem darījumiem ir kredīta refinansēšana jeb aizdevuma pārslēgšana no citas bankas uz Nordea. No jaunizsniegtajiem kredītiem 30% ir izmantoti privātmāju iegādei, rekonstrukcijai, kā arī būvniecībai, bet 65% – dzīvokļa iegādei. 5% ņem mājokļu kredītu remontam. Klientu attieksme kļuvusi piesardzīgāka – to raksturo zemākas aizņēmumu summas, īsāki aizdevuma termiņi un mazāki kredītmaksājumi – vidēji 25% no ikmēneša ienākumiem,» viņa raksturo.

Pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) datiem šogad privātpersonām no jauna ir izsniegti kredīti par kopējo summu 65 miljoni latu. No tiem Latvijas mājsaimniecībām mājokļu kredītos ir izsniegti 42 miljoni latu. Nordea banka šogad ir izsniegusi jaunus mājokļu kredītus rezidentiem par kopējo summu 19,3 miljoni latu. S. Rasnača akcentē, ka, pēc FKTK datiem, šī gada pirmajā pusgadā turpinājis samazināties banku kopējais mājokļu finansēšanai izsniegto kredītu apjoms (par 4,7%), un šis kritums vēl joprojām ir izskaidrojums ar to, ka esošie banku kredītportfeļi samazinās pakāpeniskas kredītu atmaksas dēļ, un jaunizsniegtie kredīti nespēj nosegt šo starpību.

Nekustamo īpašumu tirgū apmēram 60% darījumu notiekot par iedzīvotāju pašu līdzekļiem. Izņēmums esot jauno projektu segments, kur tendence ir pretēja.

Tiem iedzīvotājiem, kuriem ir nepieciešami papildu resursi īpašumu iegādei, ir citi darījumus bremzējošie faktori. Aptaujās gandrīz puse iedzīvotāju atzinuši, ka trūkst līdzekļu pirmajai iemaksai vai ir neatbilstoša maksātspēja. Liela barjera joprojām ir pircēju nedrošība par savu nākotni, skaidro bankas speciāliste. Lai arī makroekomomikas dati šobrīd parādot pirmās atveseļošanās pazīmes, tomēr sabiedrība to izjūt ar laika nobīdi. Klientiem šobrīd pats svarīgākais faktors mājokļa kredīta izvēlē ir cena un drošības sajūta par savu personisko finanšu stabilitāti.

S. Rasnača prognozē, ka palielināsies konkurence banku sektorā. Aizvien vairāk bankas uzsvaru liks uz «mājas bankas attiecībām» un uz uzkrājumu veidošanu, sabalansējot aizņemšanās risku ar finansiālas drošības garantijām un piedāvājumiem.