Teju
puse jeb 47% Latvijas iedzīvotāju ar šodienas zināšanām būtu
pagātnē aktīvāk veidojuši uzkrājumus neparedzētiem gadījumiem,
atklāj "Luminor" veiktās aptaujas rezultāti. Tas nozīmē, ka
uzkrājumu nozīmi cilvēki visbiežāk novērtē tikai krīzes
situācijās, bet ikdienā par to bieži vien nepadomā, secina kredītiestāde.
Iztaujājot
cilvēkus par to, kā viņi ar šodienas zināšanām būtu pagātnē
rīkojušies citādi saistībā ar savām finansēm, noskaidrots, ka
vairums jeb 47% būtu aktīvāk veidojuši papildu uzkrājumus
neparedzētiem gadījumiem, 13% būtu vairāk investējuši,
piemēram, nekustamajā īpašumā, 7% uzsāktu veikt iemaksas
pensiju uzkrājumiem vai palielinātu jau esošās iemaksas,
savukārt 38% rīkotos tieši tāpat kā līdz šim.
Nepietiekamu
uzkrājumu veidošanu pagātnē vairāk atzīst sievietes (50%) nekā
vīrieši (43%), bet vīrieši aktīvāk nekā sievietes būtu
investējuši savus līdzekļus, piemēram, nekustamajā īpašumā.
Savukārt, raugoties vecuma grupu kontekstā, var secināt, ka
vislielākais īpatsvars cilvēku, kas ar šodienas zināšanām būtu
aktīvāk veidojuši uzkrājumus, ir tieši jaunu cilvēku vidū –
šādi uzskata 60% respondentu vecumā no 18 līdz 29 gadiem.
"Covid-19
ārkārtas situācija pierādīja, ka "neparedzēti gadījumi"
var pienākt, pavisam negaidot, tāpēc ir svarīgi, lai ikvienam
būtu kaut neliels finansiālās drošības spilvens. Vislabāk, ja
var to izveidot laikos, kad ir stabila situācija un ienākumi, no
kuriem var atlikt naudu nebaltai dienai.
Un, lai gan apmēram pusei
Latvijas iedzīvotāju pēc aptaujas rezultātiem pietiek uzkrājumu,
lai izdzīvotu līdz diviem mēnešiem, vienlaikus 47% atzīst, ka
līdz šim iekrājumus vajadzēja veidot aktīvāk. Cilvēki saprot,
ka uzkrājumi ir nepieciešami, taču ir svarīgi, lai arī pēc
krīzes mēs šo atziņu atcerētos un jau laicīgi parūpētos par
savu nākotni," saka Normunds
Rudzītis, "Luminor" Privātpersonu segmenta vadītājs.
*Luminor
aptauja tika veikta 2020. gada marta beigās sadarbībā ar
socioloģisko pētījumu aģentūru "Norstat", aptaujājot vairāk nekā
1000 respondentu katrā Baltijas valstī.