«Taču līdz šai dienai mani visvairāk uztrauc – un domāju, ka arī citus noguldītājus uztrauc, – nekaunība no finanšu ministra, arī citu vadītāju puses, ka cilvēkiem vajadzējis zināt, kurā bankā glabāt savus līdzekļus. Vai viņi saprot, ko vispār runā?

Bankas dzīvo savu dzīvi, Krāj
bankai bijusi sava vēsture, vai noguldītāji spēj izsekot, kā un kurā brīdī mainās īpašnieki, vai viņi spēj apgāzt paša bankas prezidenta galvojumu, ka tur viss ir kārtībā? Atbildīgie par banku uzraudzību neatrod par vajadzīgu informēt par situāciju un pat mierina – nē, nē, nekas slikts nav. Tagad pārcilā, kurš ministrēs banku, un tik rēķina, kurš cik nopelnīs. Tas – no noguldītāju naudas. Ja jau manu naudu no bankas nozaguši, vai es zināmā mērā nevaru teikt, ka tas noticis ar valsts līdzdalību? Kam bija jāpieskata Krājbanka? Valsts iestādei – uzraudzības komisijai? Kam bija jāpārrauga, kurās un kādās rokās nonāks banka? Arī viņiem! Nu, šitādas lietiņas. Ko mums, aptīrītiem noguldītājiem darīt, kā izturēties?» teicis Pauls.

Vaicāts, vai atlikušo naudu aiznesis uz banku, nodevis, viņš atbildējis: «Nē, nu man nav vairs… Atdodiet man, tad aiznesīšu, piereģistrēšu.»

Uz laikraksta iebildi: «Taču ziniet deklarēšanas noteikumu – vairāk par 10 tūkstošiem latu – nesiet, nododiet. Tikai pareizajā vietā!» komponists atbildējis: «Es vairs īsti nezinu, kam atdot. Varbūt labāk kādam bomzim uz ielas. Kā citādi – kāpēc man vairs kādam ticēt? Es esmu par sākumdeklarēšanos, par godīgumu – bet uz kādu godīgumu lai te cer?

Man ir viena lieta, kas palīdz šai dzīvītē, – tas ir mans darbs uz skatuves, kur rodu sev kādu gandarījumu. Nesen bija pāris koncerti Jelgavā ar aktieriem, tur redzu, kā uzņem publika. Tas ir vienīgais, kas man ir palicis.»

Jau ziņots, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija 21.novembrī nolēma apturēt visu Krājbankas finanšu pakalpojumu sniegšanu.

Paulam nu jau par maksātnespējīgu atzītajā Krājbankā dažādās valūtās noguldīts gandrīz miljons eiro (700 tūkstoši latu).