Viņš arī uzsvēra, ka LB centusies atalgojumu noturēt 70 līdz 80% līmenī no tā, ko saņem komercbankās, kā arī LB nesaņemot finansējumu no valsts budžeta, turklāt esot bijusi viena no lielākajām nodokļu maksātājām Latvijā.

I.Rimšēvičs norādīja, ka runas par algas samazināšanu varētu būt izdevīgas cilvēkiem, kuriem nepatīk, ka iestāde pauž neatkarīgus viedokļus.

Jāatgādina, ka tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs iepriekš Dienai norādīja, ka LB prezidentam būtu jāsaņem tāda pati alga kā Latvijas lielākās kapitālsabiedrības Latvenergo valdes priekšsēdētājam, proti, aptuveni 2,8 tūkst. Ls mēnesī.

Saskaņā ar I.Rimšēviča amatpersonas deklarāciju pērn viņš par darbu LB saņēmis kopumā 97,68 tūkst. Ls, bet 2008.gadā – 126,52 tūkst. Ls.

Bankas prezidents atklāja, ka viņa alga esot 6 tūkst. Ls mēnesī pirms nodokļu nomaksas, turklāt tā pēdējo divu gadu laikā esot samazinājusies par 40%, bet visā LB algas esot kritušās par 33%.

Viņš uzsvēris, ka cilvēkam, nākot uz darbavietu, tiek noteikts atalgojums, ar kuru viņš rēķinās, un neesot pareizi, ja tas pēkšņi tiekot samazināts par 50%. LB prezidents uzskata, ka bankas darbiniekiem nevar maksāt tādas pašas algas kā valsts budžeta iestādēs, jo to pienākumi esot pārāk atšķirīgi.