Tostarp no ieguldījumiem 2025.gada aprīlī atgūti 590 000 eiro, no izsniegtajiem kredītiem atgūti 222 000 eiro, no aizdevumiem kredītiestādēm atgūti 59 000 eiro, no vērtspapīriem atgūti 2000 eiro, bet no pārējiem aktīviem atgūti 55 000 eiro. Tādējādi šogad pirmajos četros mēnešos "PNB bankas" administrators ir atguvis kopumā 6,964 miljonus eiro.

Savukārt kopš 2019.gada 12.septembra, kad "PNB banka" tika atzīta par maksātnespējīgu, bankas administrators ir atguvis kopumā 219,272 miljonus eiro, tostarp 2019.gadā bankas aktīvi tika atgūti 25,484 miljonu eiro apmērā, 2020.gadā - 95,408 miljonu eiro apmērā, 2021.gadā - 29,641 miljona eiro apmērā, 2022.gadā - 29,835 miljonu eiro apmērā, 2023.gadā - 21,523 miljonu eiro apmērā, bet 2024.gadā - 10,397 miljonu eiro apmērā.

Vienlaikus "PNB bankas" maksātnespējas procesa izdevumi šogad aprīlī bija 617 000 eiro apmērā, tostarp nepieciešamie izdevumi kredītiestādes mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai maksātnespējas procesa laikā bija 394 000 eiro, administratora un administratora palīga atlīdzība - 91 000 eiro, naudas un finanšu instrumentu glabāšanas izdevumi - 12 000 eiro, uzraudzības un regulatīvie izdevumi - 7000 eiro, bet citi maksātnespējas procesa izdevumi, tostarp nodokļi - 113 000 eiro.

Tādējādi šogad pirmajos četros mēnešos bankas maksātnespējas procesa izdevumi veido kopumā 2,129 miljonus eiro.
Savukārt kopš "PNB banka" ir atzīta par maksātnespējīgu bankas maksātnespējas izdevumi veido kopumā 58,173 miljonus eiro, tostarp 2019.gadā bankas maksātnespējas procesa izdevumi bija 5,481 miljona eiro apmērā, 2020.gadā - 9,97 miljonu eiro apmērā, 2021.gadā - 11,904 miljonu eiro apmērā, 2022.gadā - 9,05 miljonu eiro apmērā, 2023.gadā - 8,081 miljona eiro apmērā, bet 2024.gadā - 11,558 miljonu eiro apmērā.

"PNB bankā" garantētie noguldījumi bija 1,54 miljonu eiro apmērā, kamēr 2024.gada beigās garantētie noguldījumi bija 1,506 miljonu eiro apmērā. Savukārt citi noguldījumi bija 130,907 miljonu eiro apmērā. Vienlaikus bankas pakārtotās saistības veidoja 17,854 miljonus eiro, emitētie subordinētie parāda vērtspapīri bija 37,496 miljonu eiro vērtībā, bet pārējās bankas saistības bija 111,07 miljonu eiro apmērā.

Kasē un prasībās uz pieprasījumu pret centrālajam bankām aprīļa beigās bija 32,041 miljons eiro, kredītu un debitoru parādu apmērs bija 30,94 miljoni eiro, pārdošanai pieejamie aktīvi bija 11,733 miljonu eiro vērtībā, ieguldījumi radniecīgo un asociēto uzņēmumu pamatkapitālā veidoja 2,152 miljonus eiro, bet ieguldījumi vērtspapīros bija 2,007 miljoni eiro.

Kopumā "PNB bankas" aktīvi 2025.gada aprīļa beigās bija 79,328 miljonu eiro apmērā, kamēr 2024.gada beigās bankas aktīvi bija 81,298 miljonu eiro apmērā. Savukārt bankas kapitāls un rezerves aprīļa beigās bija negatīvs - mīnus 219,539 miljoni eiro.

Paziņojumā arī minēts, ka "PNB banka" turpina ciešu sadarbību ar visām iesaistītajām pusēm, tostarp valsts institūcijām un amatpersonām, lai nodrošinātu likumīgu un efektīvu maksātnespējas procesu, tostarp Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma un citu piemērojamo normatīvu prasību ievērošanu.

Tāpat administrators norāda, ka, izpildot regulējuma prasības un atbilstoši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK), kas kopš 2023.gada pievienota Latvijas Bankai, un Finanšu izlūkošanas dienesta prasībām, sadarbībā ar SIA "Ernst & Young Baltic" ir izstrādāta metodoloģija, kas paredz bankas kreditoru, aizņēmēju, bankas realizējamo aktīvu pircēju un jebkuru naudas un citu finanšu līdzekļu saņēmēju izvērtēšanu atbilstoši normatīvu prasībām. Izstrādāto metodoloģiju FKTK padome apstiprināja 2020.gada 11.septembrī.

Jau vēstīts, ka "PNB bankas" darbība tika apturēta 2019.gada 15.augustā, bet 12.septembrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pasludināja "PNB banku" par maksātnespējīgu. Par bankas maksātnespējas procesa administratoru tika iecelts Vigo Krastiņš.
"PNB bankas" darbība tika apturēta, lai nepieļautu bankas līdzekļu aizplūšanu.

Eiropas Centrālā banka (ECB) kā "PNB bankas" tiešais uzraugs 2019.gada 15.augustā nolēma atzīt "PNB banku" par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās, savukārt Eiropas Vienotā noregulējuma valde pieņēma lēmumu neveikt "PNB bankas" noregulējumu, kas nozīmē neveikt pasākumus, lai bankas darbību stabilizētu. ECB pieņēma šādu lēmumu, konstatējot, ka banka nav ievērojusi regulējošās prasības un izvērtējot bankas finansiālo situāciju.

Ņemot vērā minēto, FKTK, kas kopš 2023.gada pievienota Latvijas Bankai, nolēma apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu "PNB bankā" un pieņēma lēmumu par noguldījumu nepieejamību.