«2012. gads eirozonai būs izšķirošs – tās krīzes risinājums ir atkarīgs gan no jaunā līguma valstu fiskālās disciplīnas pastiprināšanai, gan no piešķirtās palīdzības konkrētu valstu parādu problēmu risināšanas. Ja abi šie aspekti tiek nodrošināti, varētu teikt, ka sliktākais ir jau aiz muguras,» viņš skaidroja, piebilstot, ka reālos rezultātus varēs redzēt pēc pirmā ceturkšņa, kad valstis būs pārfinansējušas līdzekļus.

Galvenā problēma, kas var parādīties Latvijā, ir paaugstināts inflācijas līmenis. Eirozonai stagnējot, dažās valstīs var būt pat deflācija, tomēr Latvijā var parādīties inflācija, skaidro premjers.

Jau vēstīts, ka Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite izteiktusies, ka Lietuva, visticamāk, 2014. gadā vēl nebūs gatava iestāties eirozonā. Latvijas ministru prezidents,  jautāts par to, kādēļ Latvija, atšķirībā no kaimiņvalsts, «šo mērķi tur teju par svētu», viņš skaidro, ka «budžeta deficīta jomā Latvija ir labākā situācijā nekā Lietuva – Latvijas budžeta deficīts ir 2,5% zem iekšzemes kopprodukta (IKP), bet Finanšu ministrijas novērtējumā – zem 2,1%. Savukārt Lietuvai savs budžeta deficīts nebija jāsaskaņo ar starptautiskajiem aizdevējiem, tas veido 2,8%».